Tiešā demokrātija - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Tiešā demokrātija

Aktivitātes > 2014 > Programma top!

Politiski sabiedriskās sistēmas maiņa – pāreja no parlamentārās demokrātijas uz (tautas) tiešo demokrātiju

Garā attīstītā sabiedrībā atbildību par notiekošo valstī nes katrs pilngadīgs garā un fiziski vesels tautas pārstāvis. Tāda tauta ievieš sev tiešo demokrātiju. Tāpat kā reiz beidzās monarhu laiks, kad suverēnā vara piederēja monarham, nu ir pienākušas beigas parlamentārajai (deleģētajai), pastarpinātajai demokrātijai. Šodien Latvijas tauta ir spējīga pārņemt pati savu suverēno varu, ieviešot Latvijas Republikā tiešo demokrātiju. Tā ir jauna attīstības pakāpe tautas pašnoteikšanās procesā. Pašnoteikta tauta veidos pašnoteiktu Latvijas Republikas politiku, pati noteiks savus likumus un savas attiecības ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Referendumiem (tautas nobalsošana) par tiešās demokrātijas ieviešanu būs viens no pirmajiem, kurus mēs iniciēsim. Tādējādi tiks īstenots nākamais solis tautas demokratizācijas virzienā, pārejot no parlamentārās, pastarpinātās demokrātijas, kur suverēns pilda savu suverēna pienākumu tikai vienu reizi četors gados republikas līmenī, uz tiešo demokrātiju ar Satversmē noteiktiem obligātiem un opcionāliem (neobligātiem, tautas ierosinātiem) regulāriem referendumiem.

Lai ieviestu tiešo demokrātiju Latvijas Republikā, ir nepieciešams mainīt Satversmes 68. punktu un 73. līdz 80. punktam un vēl citus punktus (par to īpaši citā vietā, kā arī par to jādiskutē klātienē, diskutējot par konkrēto tiešās demokrātijas mehānismu). To vietā iekļaujami punkti par tiešās demokrātijas mehānismu, biežumu, tehnisko noriti, obligato tautas balsošanā nododamo jautajumu sarakstu, kā arī opcionālo (neobligāto, tautas ierosināto) tautas nobalsošanā pieņemamo jautajumu noteikšanu.

Obligātie tautas nobalsošanai nododamie likumi ir tādi, par kuriem Saeima bez tautas nobalsošanas nevar lemt. Opcionāli jeb tautas ierosinātie referendumi ir iespējami par visām citām lietām.

Obligātie tautas nobalsošanā nododamie jautājumi ir par (mans ieteikums):

  • Līgumi ar ārvalstīm

  • Dalība jebkādā (Eiropas Savienībā un citās) valstu savienībās vai asociācijā u.l. dalības

  • Budžeta proporcionālo sadali zu pozīcijām (ar laiku, ne uzreiz)

  • Likumi par aizņēmumiem

  • Nodokļiem un muitam

  • Kara klausību un valsts aizsardzību, militāru darbību trešajās teritorijās

  • Norēķinu sistēmas maiņu, naudu

  • Valsts un pašvaldību (sabiedrības kop-) īpašumu piederību, uzturēšanu un izmantošanu (zemes, produktīvo līdzekļu, resursu, infrastruktūras, u.c.)


Tautas nobalsošanai nosaka fiksētus termiņus divs reizes gadā, pavasarī un rudenī. Katrā tautas balsošanas reizē iespejams balsot par vairakiem jautajumiem. Bet ne vairak kā par pieciem (?). Nobalsošana iespējam gan elektroniski, gan tradicionālā viedā, gan vēlešanu iecirkņos, gan arī no jebkura datora ar interneta pieslēgumu, izmantojot personas apliecības karti kā personas identifikātoru.

Mērķis: Tautas varas kā suverēna stiprināšana Latvijas Republikā, ieviešot tiešo demokrātiju (ietver sevī partiju varas mazināšanu)


(2014.02.21. A.Jotkute)


 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu