Mūsu jaunā Satversme - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Mūsu jaunā Satversme

Mūsu likumprojekti

Teksts

Komentārs

Preambula

Atbildīgi par Dieva un cilvēku radību Latvijas iedzīvotāji pieņem sev šo jauno Satversmi. Kā Visa radītā apzinīga pasaules sastāvdaļa, mēs uzņemamies atbildību par savu teritoriju un visu radību tajā, saudzēt, mīlēt un aizstāvēt to savās domās un savos darbos. Latvijas suverēns, Latvijas apzinīgā un atbildīgā radības daļa apņemas savas suverēnās teritorijas ietvaros un ārpus tās dzīvot saskaņā un uz vienlīdzības pamatiem ar visām pasaules valstīm, neuzkundzēties nevienai valstij vai starptautiskai organizācijai un nepakļauties nevienai valstij vai starptautiskai organizācijai, bet iekļauties to sastāvos kā suverēna un vienlīdzīga sastāvdaļa tikai tad, ja šo valstu vai starptautisko organizāciju likumi nav pretrunā ar šo Latvijas iedzīvotāju pamatlikumu.


Variants augšā ir universāls. Turpinājumā seko latvisks variants:


„Sensenis radusies un tūkstošiem gados kopā turoties pie Baltijas jūras, Eiropas kontinenta centrā, garā un saimnieciski attīstoties, mīlot savu valodu un zemi, kopjot savas tradīcijas un kultūru, godājot savus Dievus un Dievājus, apzinoties sevi kā vienotu tautu ar savu teritoriju, valodu un kultūru, Latvijas tauta 1918. gada 18. novembrī dibināja savu valsti Latvijas Republiku. Piedzīvojot vardarbīgu PSRS okupāciju laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam, Latvijas tauta pašapzinīgi atguva savu suverenitāti pār savu valsti. Pamatā liekot tautas tikumus: mīlestība, darbs, čaklums, gudrība, daiļums, līksme, saderība, devīgums, taisnīgums; un vērtības: cilvēks, zeme, ūdens, gaiss, visa radība; apņemoties būt atbildīga, atklāta, nesavtīga un godīga; uzņemoties pati pilnīgu atbildību pār savām vērtībām un latviešu tautas, valodas un kultūras saglabāšanu, nosakot sev pašnoteiktu un pašnodrošinātu, sociāli tikumīgu un demokrātisku valsts iekārtu ar savu demokrātisku, pašnoteiktu un pašnodrošinātu nepiesaistītu norēķinu sistēmu, pašnoteiktu iekšējo, ārējo, drošības un kultūras politiku, veicinot saimniecisko sadarbību konkurences vietā, resursu saudzīgas izmantošanas nolūkā un apņemoties dzīvot saskaņā uz vienlīdzības un sadarbības principiem ar citām valstīm, cienot citas tautas, Latvijas tauta dod sev sekojošu Satversmi." (Alma Kopa, 09.10.2013)

Pārdomas: Vai Valsts Pamatlikumā ir jāiekļauj atbildība pret Dievu?
Daudzu valstu konstitūciju preambulā ir iekļauta atbildība pret Dievu. Tā tas ir, piemēram, Vācu, Šveices, Īrijas, Bulgārijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Grieķijas u.c. konstitūcijās. Vai tas ir nepieciešams? Un ko tas dod? Vai ir kāda atšķirība starp konstitūcijām, kuras iekļauj sevī dievišķo un tām, kuras to neiekļauj? Vai dievišķā iekļaušana valsts pamatlikumā izsaka kādu no valsts pamatbūtībām?

Dažkārt tiek uzskatīts, ka dievišķā ietveršana konstitūcijā ievada lasītāju pazemības stāvoklī. To var arī uztvert pretēji, kā cilvēka piederību augstākām būtnēm, kuras spēj un kurām ir uzticēts nest atbildību par visu uz zemes notiekošo. Atbildīgs spēj būt ne katrs. Dzīvniekam, slimam cilvēkam vai mazam bērnam netiek uzlikta atbildība. Atbildīgs var būt tikai pilnvērtīgs sabiedrības pārstāvis.

Ievadot kādas sabiedrības pamatlikumu ar garīgiem vārdiem, atbildību pār savu teritoriju, cilvēkiem un citām būtnēm, sabiedrība demonstrē, ka tā ir garīgi attīstīta, spēj par sevi, savām domām un savu rīcību atbildēt, ka nav tikai materiālās pasaules sastāvdaļa. Materiālajā pasaulē, noliedzot dievišķo sākumu, nav mums neviena priekšā jāatbild par savām domām un saviem darbiem. Neviens nekontrolē mūsu tikumību, godīgumu, taisnīgumu, mūsu darbus un domas. Mēs varam darīt visu, ko vien vēlamies, ja likuma sargi un to palīgi mūs nenovēro. Materiālajā pasaulē mēs rātni piekrītam vai pieņemam, ka esam tikai miesa bez dvēseles un gara. Pieņemam, ka arī mūsu apkārtējā vide un visa radība ir bezgarīga. Tāda attieksme vienam pret otru un pret Visu nerada mūsos atbildības sajūtu. Tad mēs varam mierīgi rīkoties egoistiskos nolūkos, varam katrs definēt savu godīguma pakāpi. Jo nav taču universālā izpratne par Dievu un universālais Dieva tikumības, taisnīguma un mīlestības mērogs.

Vai dievišķā sākuma ievietošana Satversmē jāsaista ar kādu reliģiju? Protams, ka ne! Reliģijas ir cilvēku izdomājumi. Tās ir kā palīginstrumenti cilvēkiem sekot Dieva gribai un skaidrot pasauli. Reliģijas ir tikai dažādi starpnieki mūsu kontaktam ar Visa Radītāju. Cilvēki tās ir izdomājuši, lai kanonizētu savu sasaisti ar Dievu. Katrs izvēlās to reliģiju, kura tam šķiet saprotamāka, un kuras rituāli tam piemērotāki. Tādēļ nav nepieciešams sasaistīt Latvijas iedzīvotāju garu ar kādu no reliģijām. Lai katrs izvēlās to ceļu pie Dieva, kurš tam ir tuvāks.

Ticība cilvēkam kā garīgai būtnei un ne tikai fiziskai, pamato universālas vērtības. Vērtības, kuras tiek vērtētas arī laicīgajā pasaulē, vērtības kuras ir saskaņā ar cilvēktiesībām.  Tātad šādu garīgo universālo vērtību iekļaušana Satversmē neizslēdz cilvēkus ar Darvinistisku pasaules izpratni.

No otras puses arī zinātne šodien ir daudzkārt nodemonstrējusi mūsu gara un dvēseles esamību un pasauli kā ne nejaušu radījumu. Kvantu teorētiķi pierādījuši Visuma Saprāta esamību. Pierādījuši mūsu domu spēku un iedarbīgumu. Kādēļ mums to noliegt? kādēļ ignorēt to, ko gadu simtiem zināja arī mūsu senči? Kādēļ ietiepīgi pastāvēt uz to, ka mēs izslēdzam Dieva esamību mūsu vidū? Tas taču mūs bagātākus nedara! Bet nabagākus un primitīvākus gan. Turklāt tas rada pateicīgu augsni neliešiem un blēžiem gan politikā, gan valdībā, gan ekonomikā un visās citās sabiedrībai svarīgās dzīves sfērās. Nav taču nekādas universālas atbildības! Atbildība un arī ierobežota un interpretējama rodas tikai likuma priekšā un tikai tad, kad likuma sargi, tiesu vara to ievēro.

Nav arī svarīgi kā mēs saucam savu Visuma Radītāju, Visuma Saprātu, Dievu, Kungu, Visuvareno vai Vienīgo. Mūsu domās tas ir viens un tas pats. Tas ir mūsu sākums. Kas gan šodien apgalvos, ka visa šī brīnišķīgā planēta, cilvēki, visa šī sarežģītā pasaule saskaņā un harmonijā radusies no neapzinīga haosa? Tas ir Visuma Saprāts, Augstākais Intelekts, kas spējis visu šo sarežģīto skaistumu radīt.  Visuma Saprāts ir Visa sākums, mēs cilvēki, kā šī Visuma aktīvā un apzinīgā sastāvdaļa esam arī radītāja daļa. Mūsu domas materializējas, tāpat ka materializējas Augstākā Saprāta domas: „Sākuma bija vārds.” Bet tā jau ir cita tēma....

Atvainojiet, šī lapa vēl tikai top.

Jūs esat laipni aicināta/aicināts piedalīties tās tapšanā.
Lai piedalītos šīs lapas tapšanā jāsūta vēstule lapas administratorei.


 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu