Vēstule tautas pārstāvjiem par preamubu Satversmei un atbildes - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Vēstule tautas pārstāvjiem par preamubu Satversmei un atbildes

Aktivitātes > 2013

Labdien cienījamais deputāta kungs,
Latvijas suverēna pārstāvis mūsu Saeimā!

(kundzēm tika izsūtīta vēstule sieviešu formā; izsūtīta visiem 100 tautas pārstāvjiem 13.10.2013)


Atceroties Jūsu svinīgo zvērestu "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus" un kā manis, Latvijas Republikas suverēna un vēlētāja pārstāvi Saeimā, gribu Jums izteikt savus uzskatus par preambulu mūsu tautas Satversmei.

Es netraucētu Jūs cēlajā tautas pārstāvniecības darbā, ja zinātu, ka par Satversmes preambulu ļaus tautai, kas ir Latvijas Republikas suverēns, lemt tautas nobalsošanā, t.i. referendumā.  Cik man ir zināms, tautas balsošana šajā nozīmīgajā jautājumā par Latvijas Republikas pamatlikumu Satversmi, nav plānota. Par preambulu lems vienīgi Saeima. Tādēļ man jāgriežas tieši pie Jums, kā manam pārstāvim Saeimā.

Presē kursē informācija, ka Latvijas Republikas pamatlikuma preambulu raksta Egīls Levits. Esmu iepazinusies ar šo priekšlikumu. Ar nožēlu secināju, ka tas ir ne tikai slikts, bet pat kaitīgs Latvijas valstij un Latvijas sabiedrībai. Levita kunga piedāvājums vēl vairāk pastiprinās jau tā katastrofālo stāvokli cilvēkam Latvijā. Jau šodien no 1987. gadā esošajiem 2,7 miljoni iedzīvotāji, 2011. gadā palikuši vairs tikai 2,0 vai 1.9 miljoni, atkarībā no avota. Tas ir katastrofāls samazinājums par gandrīz 30 procentiem 24 gados.

Tādēļ lūdzu Jūs ļoti vērīgi lasīt Levita kunga piedāvājumu. Es neesmu juriste, tādēļ varu arī maldīties. Bet es esmu LR suverēns, un Latvijā pastāv vārda brīvība. Tādēļ es atļaujos par šo Latvijas tautai svarīgo dokumentu izteikt savas kritiskas domas. Turklāt pamatlikumu sev dod pati tauta un ne juristi, tādēļ tam nav jābūt juridiski pārgudram. Levita kunga piedāvājumā  Jūs pamanīsiet:

  • Nacionālā naida veicināšanu un vispārējo, kā arī juridisko nesaskaņu, nevajadzīgas interpretējamības un apmulsuma radīšanu tautā, jo tiek izmantoti dažādi Satversmē arī neesoši Latvijas tautas apzīmējumi, kā piemēram, Latvijas tauta, latviešu tauta, latviešu nācija, valstsnācija, Latvijas Republikas pilsoņi un pilsoņi. Kāds nolūks ir tādai terminoloģijas buķetei juridiskā dokumenta ietvaros – ievadā – ja preambulas pamatuzdevums ir pēc iespējas liriski un pacilāti pateikt, kas, kādēļ un ar kādu motivāciju sev dod sekojošo likumu, t.i. Satversmi. Jautājums turklāt, ar kādām tiesībām Levita kungs vēlas padarīt LR par nacionālu valsti, ja mūsu valstī ir tik liels cittautiešu īpatsvars. Tas ir no 13 līdz 37 procentiem, atšķirībā pēc definējuma un avota.  Tādēļ tādu ierakstu preambulā var nosaukt par nacionālā naida piekopšanu un stimulēšanu. Satversmē nav vārda „nācija” vai „nacionāls”. Un kādi tad ir tie nacionālās valsts „virsprincipi”? Ja jau tos piemin, tad tie ir arī jādefinē.


  • Rakstot par to, ka mēs atceramies „Brīvības cīņas”, dod pamatu domāt, ka brīvība un pašnoteikšanās vairs nepastāv vai nav aktuālas. Vārda „atceroties” vietā nepieciešams cits vārds, kā piemēram „pamatojoties uz to, ka...”, jo pretējā gadījumā  varētu rasties asociācijas, ka Eiropas Savienības ietvaros LR ir zaudējusi savu brīvību un pašnoteikšanās iespējas.


  • Tālāk Levita kunga piedāvājums iesaka mūsu tautai ierakstīt preambulā, ka mēs cilvēku liekam uz viena līmeņa ar ekonomiku. Tā ir pilnīgi aplama prioritāte. Cilvēkam ir jāstāv virs ekonomiskās attīstības. Tādēļ nevajadzētu salāgot, bet gan pakļaut ekonomisko attīstību cilvēka humānajām vērtībām un vajadzībām, saudzējot apkārtējo vidi un dabas resursus.


  • Nākošajā punktā Levita kungs maldās vai maldina LR suverēnu. Parlamentārā demokrātija nav pilsoņu tieša līdzdalība valsts pārvaldīšanā! Tādu demokrātiju sauc par netiešu demokrātiju. Par tiešu demokrātiju tiek uzskatīta, piemēram, Šveice.


  • Kādēļ „Latvijas valsts neatkarība, teritorija, tās vienotība, tautas suverenitāte, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, demokrātiskā valsts iekārta ir neaizskaramas ikkatra pienākums”, bet ne valsts pārvaldes un Saeimas pienākums? Lai arī „ikkatrs” LR ir suverēns, likumus un lēmumus tomēr pieņem valdība un Saeima.


  • Saskatu arī sociālās valsts sistēmas noārdīšanas vēlmi „norādot, ka ikkatra pienākums ir rūpēties par sevi , saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturēties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm”, bet nenorādot, ka tas ir arī valsts pienākums. Turpinājumā: „un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats”, kas skan gadrīz kā piespiedu darbs, kaut gan darbs pieder pie latviešu pamattikumiem. Tā to vajag arī izcelt.


  • „Latviešu tautai un Latvijas Republikas pilsoņiem  ir neapdraudētas tiesības  uz savu zemi”. Jebkurš lieks vārds, dod iespēju vēlākai interpretācijai, tādēļ vajadzētu labi apdomāt, ko šeit nozīmē vārdi „neapdraudēts” un „savs”? Tātad tiesības uz zemi nav LR suverēnam, bet gan tam, kuram pieder kaut kāds zemes īpašums. Zeme „nedrīkst būt starptautiskas brīvas tirdzniecības prece un bez argumentētām atrunām  drīkst piederēt vienīgi Latvijas valstij, tās pilsoņiem un pašvaldībām”. Kāda juridiska funkcija ir vārdu salikumam „bez argumentētām atrunām”? Vai tas nozīmē, ka ar argumentētām atrunām tā nedrīkst piederēt vienīgi Latvijas valstij, pilsoņiem un pašvaldībām? Tātad arī citiem?


  • Pirmspēdējā punktā suverēnam tiek ņemta iespēja brīvi lemt un mainīt Satversmi, vai pieņemt pilnīgi jaunu Satversmi. Saeima nav tiesīga iekļaut Preambulā tādu pretsuverēna (prettautisku) pasāžu, bez suverēna piekrišanas tautas balsošanā. Satversmes maiņa nav sasaistāma un ierobežojama ar tautas esības apdraudējumiem.


  • Pēdējā punktā saskatāma klaja tautas maldināšana. Jo mūsu valsts himnā "Dievs, svētī Latviju!" nav izteikta ne brīvības, ne nacionālas valsts ideja. Tā ir patvaļīga un ne ar ko nepamatota himnas interpretācija.


Visā visumā ņemot, Levita kunga piedāvātā preambula Latvijas valsts pamatlikumam – Satversmei – nav latviska un tai pat ir saskatāmas iezīmes, kuras varētu nākotnē veicināt pilnīgu Latvijas kā valsts un Latvijas tautas iznīkšanu. Noveļot atbildību no pārvaldes, valdības un valsts institūcijām par sociālo labklājību uz ikkatru kā pienākumu, tā klaji pasaka, ka katram pašam ir jārūpējas par sevi. Tas nozīmē, cilvēks, lai izdzīvotu, sev un savai ģimenei rastu puslīdz cilvēkam cienīgu dzīvi, būs spiests arvien vairāk izceļot. Jo valstij vairs nav pienākums atbildēt pa sociālo labklājību.

Cienījamais tautas pārstāvi, lūdzu pieņemiet arī šajā jautājumā atbildīgu lēmumu.

Šajā sakarā piedāvāju Jums savu alternatīvu Satversmes preambulai. Tā ir latviska, tā balstās uz Latvijas tautas vērtībām un tā pasvītro Latvijas valsts pašnoteikšanās un pašnodrošināšanās ideju. Tās ir vērtības, kurās pamatojas Latvijas valsts jēga un kuru ievērošana ne tikai attīstīs Latviju, bet arī atgriezīs ekonomikas emigrācijā izbraukušos tautiešus.
Pēc savas brīvas patikas un sapratnes Jūs varat ņemt jebkuru ideju no mana piedāvājuma un to brīvi uzlabot, pieņemt un īstenot.

„Sensenis radusies un tūkstošiem gados kopā turoties pie Baltijas jūras, Eiropas kontinenta centrā, garā un saimnieciski attīstoties, mīlot savu valodu un zemi, kopjot savas tradīcijas un kultūru, godājot savus Dievus un Dievājus, apzinoties sevi kā vienotu tautu ar savu teritoriju, valodu un kultūru, Latvijas tauta 1918. gada 18. novembrī dibināja savu valsti Latvijas Republiku. Piedzīvojot vardarbīgu PSRS okupāciju laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam, Latvijas tauta pašapzinīgi atguva savu suverenitāti pār savu valsti. Pamatā liekot tautas tikumus: mīlestība, darbs, čaklums, gudrība, daiļums, līksme, saderība, devīgums, taisnīgums; un vērtības: cilvēks, zeme, ūdens, gaiss, visa radība; apņemoties būt atbildīga, atklāta, nesavtīga un godīga; uzņemoties pati pilnīgu atbildību pār savām vērtībām un latviešu tautas, valodas un kultūras saglabāšanu, nosakot sev pašnoteiktu un pašnodrošinātu, sociāli tikumīgu un demokrātisku valsts iekārtu ar savu demokrātisku, pašnoteiktu un pašnodrošinātu nepiesaistītu norēķinu sistēmu, pašnoteiktu iekšējo, ārējo, drošības un kultūras politiku, veicinot saimniecisko sadarbību konkurences vietā, resursu saudzīgas izmantošanas nolūkā un apņemoties dzīvot saskaņā uz vienlīdzības un sadarbības principiem ar citām valstīm, cienot citas tautas, Latvijas tauta dod sev sekojošu Satversmi." (Alma Kopa, 09.10.2013)

Dziļā pateicībā un cieņā,
Alma Kopa


Pirmā atbilde:

(pienākusi 13.10.2013)

Paldies, rūpīgi iepazīšos ar Jūsu piedāvājumu!
Cieņā VUz


Otrā atbilde:

(pienākusi 22.10.2013)

Labdien!

  Liepiņas kundze ir iepazinusies ar Jūsu piedāvāto Satversmes preambulas variantu, kā arī viedokli par Dr. Egila Levita piedāvāto iespējamo preambulas testu. Jāatzīmē, ka kopš Levita kunga piedāvājums parādījās plašsaziņas līdzekļos šī gada septembrī, sabiedrībā ir izskanējuši dažādi viedokļi, kas saistīti ar šo tēmu.

  Lai labāk izprastu iespējamā preambulas teksta ideju, kā arī dažādo terminu pielietojumu, to jēgu, ir vērtīgi iepazīties ar Levita kunga izsmeļošo komentāru, kas, cerams, sniegs atbildes par Jums neskaidrajiem jautājumiem un terminu lietojumu.

  Šis komentārs atrodams žurnāla Jurista Vārds publikācijā:

http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=260080



LR Saeimas deputātes Vārds Uzvārds palīdze
Vārds Uzvārds

Trešā atbilde:

(pienākusi 23.10.2013)

Cienījamā A.Kopas kundze!

Pateicos par Jūsu e-pastu un tajā pausto viedokli par Satversmes preambulas projektu, kā arī Jūsu pašas pied āvāto Preambulas variantu.

Es atbalstu E.Levita izstrādāto preambulas projektu un uzskatu, ka šāda preambula varētu saliedēt Latvijas tautu, nevis to šķelt. Protams, demokrātiskā sabiedrībā nav iespējama situācija, kad visi domā vienādi. Līdz ar to tā ir normāla situācija, ka sabiedrībā var būt atšķirīgi redzējumi par E.Levita izstrādāto projektu un savu personisko redzējumu, kādai ir jābūt Latvijas Satversmes preambulai ideālā variantā. Uzskatu, ka E. Levita piedāvātajā preambulā būtu skaidri formulēts precīzs atgādinājums par Latvijas valstiskumu. Šobrīd Latvijā ir vērojama liela nedrošība par savu valsti , publiskajā telpā nereti valda ciniska, noliedzoša un destruktīva nostāja pret valsti. Līdz ar to šāda preambula rosinātu sabiedrību domāt par Latvijas valsts pamatu jautājumiem, veicinātu valsts apziņu.

Vēlos Jūs informēt, ka š.g. 25.oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks Satversmes preambulas projektam veltīta konference „Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs” (no plkst. 12:30-17:30) . Konferences mērķis ir veicināt sabiedrībā diskusiju par Satversmes preambulas nepieciešamību un tās saturu, uzklausot Latvijas un citu Baltijas valstu tiesību zinātņu ekspertus, politologus, Saeimas frakciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, garīdzniekus, kā arī ievērojamus kultūras un zinātnes darbiniekus. Aicinu Jūsu sekot līdzi šai konferencei un uzklausīt arī citu sabiedrības locekļu viedokļus.

Patiesā cieņā, Vārds Uzvārds

 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu