Piedāvājums Providus - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Piedāvājums Providus

Aktivitātes > 2013

Apskatoties ziņas: http://www.ltv.lv/lv/raksts/23.10.2013-kam-jabut-satversmes-preambula.id19485/
Izsūtīju
24.10.2013 sekojošu vēstuli:


Labdien Providus darbinieki!

Ar prieku saņēmu ziņu, ka Jūs pieņemat LR pamatlikuma preambulas piedāvājumus arī no LR suverēna, tautas. Tādēļ šeit uzreiz iepazīstinu Jūs ar savu variantu:

„Sensenis radusies un tūkstošiem gados kopā turoties pie Baltijas jūras, Eiropas kontinenta centrā, garā un saimnieciski attīstoties, mīlot savu valodu un zemi, kopjot savas tradīcijas un kultūru, godājot savus Dievus un Dievājus, apzinoties sevi kā vienotu tautu ar savu teritoriju, valodu un kultūru, Latvijas tauta 1918. gada 18. novembrī dibināja savu valsti Latvijas Republiku. Piedzīvojot vardarbīgu PSRS okupāciju laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam, Latvijas tauta pašapzinīgi atguva savu suverenitāti pār savu valsti. Pamatā liekot tautas tikumus: mīlestība, darbs, čaklums, gudrība, daiļums, līksme, saderība, devīgums, taisnīgums; un vērtības: cilvēks, zeme, ūdens, gaiss, visa radība; apņemoties būt atbildīga, atklāta, nesavtīga un godīga; uzņemoties pati pilnīgu atbildību pār savām vērtībām un latviešu tautas, valodas un kultūras saglabāšanu, nosakot sev pašnoteiktu un pašnodrošinātu, sociāli tikumīgu un demokrātisku valsts iekārtu ar savu demokrātisku, pašnoteiktu un pašnodrošinātu nepiesaistītu norēķinu sistēmu, pašnoteiktu iekšējo, ārējo, drošības un kultūras politiku, pašnodrošinātu tautsaimniecību, veicinot saimniecisko sadarbību konkurences vietā, resursu saudzīgas izmantošanas nolūkā un apņemoties dzīvot saskaņā uz vienlīdzības un sadarbības principiem ar citām valstīm, cienot citas tautas, Latvijas tauta dod sev sekojošu Satversmi.”  (Alma Kopa, 09.10.2013)

Mans variants atšķirībā no Levita varianta tik tiešām nešķels Latvijas tautu. (Manu detalizētu kritiku par E.Levita piedāvājumu varat lasīt mazliet zemāk.) Jo es izmantoju tikai vienu apzīmējumu mūsu tautai, proti, Latvijas tauta. Tieši šis apzīmējums ir izmantots arī mūsu tautas Satversmē. Tādēļ tas neradīs jaunu ienaidu starp dažādu nacionalitāšu cilvēkiem Latvijā.

Iesākumā norādu, uz tautas seno izcelsmi, atrašanās vietu un attieksmi pret valodu, zemi, tradīcijām, kultūru, Dieviem un Dievājiem. Tas ir skatījums pagātnē. Tādēļ šeit piesaukt Dievus un Dievājus nav lieki. Dievs mūsu tautas Dainās ir trīsdaļīgs: Dievs, Laime un Māra. Katrs atbild par savu. Dievājs ir Dieva izredzēts cilvēks, kas zin savu misiju zemes dzīvē un seko tai, ne par soli neatkāpdamies. Tāds cilvēks ir nevis prāta vadīts, bet virsapziņas jeb Dieva padoma vadīts.

Minu trīs aktuālākos datus ar valsts suverenitātes nozīmi.

Tālāk es piesaucu mūsu tautas tikumus no Dainām. Šie tikumi ir universāli, tādēļ tos var uzskatīt arī par Latvijas tautas tikumiem. Pieminu vērtības, kuras tāpat jebkurai tautai ir universālas un saudzējamas. Pievēršu uzmanību tam, ka Latvijas tauta uzņemas atbildību pār savām vērtībām, latviešu tautas, valodas un kultūras saglabāšanu.

Turpinājumā pasvītroju LR neatkarības statusu, konkretizējot to kā pašnoteikšanās un pašnodrošināšanās statusu, kā arī atzīmēju, ka Latvijas tauta vēlas sociāli tikumīgu (tikumības elementi arī ir nosaukti iepriekš), demokrātisku valsts iekārtu. Pasvītroju arī, ka demokrātiskā iekārtā, suverēnai valstij ir arī demokrātiska, pašnoteikta un pašnodrošināta norēķinu sistēma, tas ir sava nepiesaistīta nauda. Nosaucu arī pārējos neatkarīgas valsts elementus: pašnoteiktu iekšējo, ārējo, drošības un kultūras politiku un pašnodrošinātu tautsaimniecību, veicinot sadarbību un resursu saudzīgu izmantošanu.

Noslēgumā norādu uz to, ka Latvijas tauta vēlas dzīvot saskaņā un uz vienlīdzības principiem ar citām vastīm un tautām. Kas vēlreiz pasvītro vienojošo preambulas motīvu.

Turpinājumā ieliku Egīla Levita piedāvājumu, kuru zemāk kritizēju.
„Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums(‘’Latvijas Avīze’’, 25.09.2013) .                                 Latvijas Republikas Satversme (E.Levita variants)

                                                              Preambula  (Priekšvārds.)*

Ar mērķi nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību, katra cilvēka un visas tautas labklājību

Latvijas tauta ( latviešu tauta) ,    

- ņemot vērā, ka nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918. gada 18. novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī;

- atceroties, ka tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, ka tā neatzina okupācijas varas un pretojās tām, un, uz valsts nepārtrauktības pamata atjaunojot valstisko neatkarību, atkal atguva savu brīvību;

- pateicoties valsts veidotājiem, godinot savus brīvības cīnītājus un pieminot svešo varu upurus;

- apzinoties, ka Latvijas valsts pamatuzdevumi ir veicināt tautas garīgo, sociālo, kultūras un materiālo labklājību, nodrošināt tiesisko kārtību, drošību, vides un dabas aizsardzību, salāgot ekonomisko attīstību ar cilvēka humānajām vērtībām un vajadzībām;

- atzīstot, ka Latvijas demokrātijas tradīcijas ir pilsoņu tieša līdzdalība valsts pārvaldīšanā un parlamentāra republika, un nosakot, ka Latvijas valsts savā darbībā it sevišķi ievēro demokrātiskas, tiesiskas, sociāli atbildīgas un nacionālas valsts virsprincipus, atzīst un aizsargā cilvēktiesības, tostarp mazākuma tiesības;

- atzīstot, ka Latvijas valsts neatkarība, teritorija, tās vienotība, tautas suverenitāte, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, demokrātiskā valsts iekārta ir neaizskaramas un ikkatra pienākums ir šīs vērtības aizsargāt;

- norādot, ka ikkatra pienākums ir rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturēties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm;

- apzinoties, ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti, ka sabiedrības pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats;

- uzsverot, ka Latvija aktīvi piedalās starptautiskajos procesos, aizstāvot savas intereses un dodot pienesumu Eiropas un pasaules humānai, ilgtspējīgai, demokrātiskai un atbildīgai attīstībai;

- uzsverot, ka latviešu tautai un Latvijas Republikas pilsoņiem ir neapdraudētas tiesības uz savu zemi, kas ir tautas iztikas un latviskās mentalitātes un identitātes veidošanas, saglabāšanas un attīstības avots, kas   nedrīkst būt starptautiskas brīvas tirdzniecības prece un bez argumentētām atrunām drīkst piederēt vienīgi Latvijas valstij, tās pilsoņiem un pašvaldībām;

- uzsverot, ka savas esības ārējas vai iekšējas apdraudētības gadījumos, ar latviešu tautas  vairākuma brīvi izteiktu gribu, patur ekskluzīvas tiesības šo Satversmi grozīt vai pat no jauna izstrādāt, lai apdraudētību novērstu;

- atbilstoši valsts himnā "Dievs, svētī Latviju!" izteiktajai brīvas, nacionālas valsts idejai savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nostiprinājusi Latvijas valsts konstitucionālo kārtību un nolēmusi sev šādu valsts Satversmi: (tālāk sekotu Satversmes attiecīgās nodaļas un panti - Red.).”

Izvērstas Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums un komentārs (pirmpublicējums izdevumā "Jurista Vārds" 2013. g. 24. septembra numurā)

Tas ir ne tikai slikts, bet pat kaitīgs Latvijas valstij un Latvijas sabiedrībai. Levita kunga piedāvājums vēl vairāk pastiprinās jau tā katastrofālo stāvokli cilvēkam Latvijā. Jau šodien no 1987. gadā esošajiem 2,7 miljoni iedzīvotāji, 2011. gadā palikuši vairs tikai 2,0 vai 1.9 miljoni, atkarībā no avota. Tas ir katastrofāls samazinājums par gandrīz 30 procentiem 24 gados.

Tādēļ lūdzu Jūs ļoti vērīgi lasīt Levita kunga piedāvājumu. Tauta ir LR suverēns, tādēļ tieši mums ir jāreaģē uz šo piedāvājumu. Es neesmu juriste, tādēļ varu arī maldīties. Bet es esmu LR suverēns, un Latvijā pastāv vārda brīvība. Tādēļ es atļaujos par šo Latvijas tautai svarīgo dokumentu izteikt savas kritiskas domas. Turklāt pamatlikumu sev dod pati tauta un ne juristi, tādēļ tam nav jābūt juridiski pārgudram. Levita kunga piedāvājumā  Jūs pamanīsiet:

1.       Nacionālā naida veicināšanu un vispārējo, kā arī juridisko nesaskaņu, nevajadzīgas interpretējamības un apmulsuma radīšanu tautā, jo tiek izmantoti dažādi Satversmē arī neesoši Latvijas tautas apzīmējumi, kā piemēram, Latvijas tauta, latviešu tauta, latviešu nācija, valstsnācija, Latvijas Republikas pilsoņi un pilsoņi. Kāds nolūks ir tādai terminoloģijas buķetei juridiskā dokumenta ietvaros – ievadā – ja preambulas pamatuzdevums ir pēc iespējas liriski un pacilāti pateikt, kas, kādēļ un ar kādu motivāciju sev dod sekojošo likumu, t.i. Satversmi. Jautājums turklāt, ar kādām tiesībām Levita kungs vēlas padarīt LR par nacionālu valsti, ja mūsu valstī ir tik liels cittautiešu īpatsvars. Tas ir no 13 līdz 37 procentiem, atšķirībā pēc definējuma un avota.  Tādēļ tādu ierakstu preambulā var nosaukt par nacionālā naida piekopšanu un stimulēšanu. Satversmē nav vārda „nācija” vai „nacionāls”. Un kādi tad ir tie nacionālās valsts „virsprincipi”? Ja jau tos piemin, tad tie ir arī jādefinē.

2.       Rakstot par to, ka mēs atceramies „Brīvības cīņas”, dod pamatu domāt, ka brīvība un pašnoteikšanās vairs nepastāv vai nav aktuālas. Vārda „atceroties” vietā nepieciešams cits vārds, kā piemēram „pamatojoties uz to, ka...”, jo pretējā gadījumā  varētu rasties asociācijas, ka Eiropas Savienības ietvaros LR ir zaudējusi savu brīvību un pašnoteikšanās iespējas.

3.       Tālāk Levita kunga piedāvājums iesaka mūsu tautai ierakstīt preambulā, ka mēs cilvēku liekam uz viena līmeņa ar ekonomiku. Tā ir pilnīgi aplama prioritāte. Cilvēkam ir jāstāv virs ekonomiskās attīstības. Tādēļ nevajadzētu salāgot, bet gan pakļaut ekonomisko attīstību cilvēka humānajām vērtībām un vajadzībām, saudzējot apkārtējo vidi un dabas resursus.

4.       Nākošajā punktā Levita kungs maldās vai maldina LR suverēnu. Parlamentārā demokrātija nav pilsoņu tieša līdzdalība valsts pārvaldīšanā! Tādu demokrātiju sauc par netiešu demokrātiju. Par tiešu demokrātiju tiek uzskatīta, piemēram, Šveice.

5.       Kādēļ „Latvijas valsts neatkarība, teritorija, tās vienotība, tautas suverenitāte, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, demokrātiskā valsts iekārta ir neaizskaramas ikkatra pienākums”, bet ne valsts pārvaldes un Saeimas pienākums? Lai arī „ikkatrs” LR ir suverēns, likumus un lēmumus tomēr pieņem valdība un Saeima.

6.       Saskatu arī sociālās valsts sistēmas noārdīšanas vēlmi „norādot, ka ikkatra pienākums ir rūpēties par sevi , saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturēties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm”, bet nenorādot, ka tas ir arī valsts pienākums. Turpinājumā: „un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats”, kas skan gandrīz kā piespiedu darbs, kaut gan darbs pieder pie latviešu pamattikumiem. Tā to vajag arī izcelt.

7.       „Latviešu tautai un Latvijas Republikas pilsoņiem  ir neapdraudētas tiesības  uz savu zemi”. Jebkurš lieks vārds, dod iespēju vēlākai interpretācijai, tādēļ vajadzētu labi apdomāt, ko šeit nozīmē vārdi „neapdraudēts” un „savs”? Tātad tiesības uz zemi nav LR suverēnam, bet gan tam, kuram pieder kaut kāds zemes īpašums. Zeme „nedrīkst būt starptautiskas brīvas tirdzniecības prece un bez argumentētām atrunām  drīkst piederēt vienīgi Latvijas valstij, tās pilsoņiem un pašvaldībām”. Kāda juridiska funkcija ir vārdu salikumam „bez argumentētām atrunām”? Vai tas nozīmē, ka ar argumentētām atrunām tā nedrīkst piederēt vienīgi Latvijas valstij, pilsoņiem un pašvaldībām? Tātad arī citiem?

8.       Pirmspēdējā punktā suverēnam tiek ņemta iespēja brīvi lemt un mainīt Satversmi, vai pieņemt pilnīgi jaunu Satversmi. Saeima nav tiesīga iekļaut Preambulā tādu pretsuverēna (prettautisku) pasāžu, bez suverēna piekrišanas tautas balsošanā. Satversmes maiņa nav sasaistāma un ierobežojama ar tautas esības apdraudējumiem.

9.       Pēdējā punktā saskatāma klaja tautas maldināšana. Jo mūsu valsts himnā "Dievs, svētī Latviju!" nav izteikta ne brīvības, ne nacionālas valsts ideja. Tā ir patvaļīga un ne ar ko nepamatota himnas interpretācija.

Varētu vēl turpināt.

Visā visumā ņemot, Levita kunga piedāvātā preambula Latvijas valsts pamatlikumam – Satversmei – nav latviska un tai pat ir saskatāmas iezīmes, kuras varētu nākotnē veicināt pilnīgu Latvijas kā valsts un Latvijas tautas iznīkšanu. Noveļot atbildību no pārvaldes, valdības un valsts institūcijām par sociālo labklājību uz ikkatru kā pienākumu, tā klaji pasaka, ka katram pašam ir jārūpējas par sevi. Tas nozīmē, cilvēks, lai izdzīvotu, sev un savai ģimenei rastu puslīdz cilvēkam cienīgu dzīvi, būs spiests izceļot. Jo valstij vairs nav pienākums atbildēt pa sociālo labklājību.

Tādēļ man ir prieks, ka Providus ir nolēmis arī iesaistīties šajā svarīgajā procesā un pat pieņem suverēna piedāvājumus. Mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi.

Mana alternatīva ir patiešām latviska, tā balstās uz Latvijas tautas vērtībām un tā pasvītro Latvijas valsts pašnoteikšanās un pašnodrošināšanās ideju. Tās ir vērtības, kurās pamatojas Latvijas valsts jēga un kuru ievērošana ne tikai attīstīs Latviju, bet arī atgriezīs ekonomikas emigrācijā izbraukušos tautiešus.

Pēc savas brīvas patikas un sapratnes Jūs varat ņemt jebkuru ideju no mana piedāvājuma un to brīvi mainīt vai uzlabot, un sūtīt tālāk mūsu pārstāvjiem Saeimā.

Ar cieņu,
Alma Kopa

PS: Vēstule diemžēl atnāca atpakaļ, kaut divas reizes mēģināju to aizsūtīt. Tā, ka Providus to nesaņēma.
Viņu piedāvātajā iesniegumu vietā: http://www.musuvalsts.lv nav iespējams ievietot manu piedāvājumu, nerunājot nemaz par komentāriem. Šeit tiek diskriminēts suverēns, Latvijas tauta. Jo suverēnam ir jāiekļaujas 500 zīmēs, bet Levita piedāvājumam nav jāiekļaujas 500 zīmēs. Tas ir daudz garāks. Kā redzams ebrejiem ir cita mēraukla Latvijā.

 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu