Par mums - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Par mums

Par mums

Latviešiem

Uldis Ģērmanis atgādina:


1.    Nekur nav teikts vai rakstīts, ka latvietim neizbēgami jābūt vientiesīgam.
2.    Latviešiem jāatbrīvojas no lētticības un vientiesības.
3.    Latvieši pārāk bieži ir bijuši dažādu pavēļu un rīkojumu izpildītāji un izdarītāji, bet pārāk maz domātāji un plānotāji.
4.   Jo neticamākas un neiespējamākas lietas kāds sludina un apsola, jo lielāki sekotāju bari tam rodas .
5.    Ko cilvēks apzinās un izprot, to vienmēr iespējams labot.
6.    Ir divas iespējas raudzīties uz pasaules lietām;  tā, kā tas ir un notiek  vai arī tā, kā mēs vēlētos, lai tas notiktu.
7.    Visās lietās jācenšas pēc vienkāršības un skaidrības.
8.    Gudrība nepielīp.
9.    „Mazs” un „liels” ir ļoti relatīvi jēdzieni. Kas saistīti ar aktuālā momenta īpatnībām.
10.   Kas gan var cienīt tos, kas necienī paši sevi.
11.   Mēģināt kādu parādību izprast ir svarīgāk nekā to pelt vai slavēt.
12.   Cerības uz kaut kādu „kompromisu ar bendi” pieder pie cilvēcisko ģeķību un defaitisma visaugstākajām izpausmēm.
13.  Nezūdīsimies un velti nežēlosimies – raudātāji un čīkstētāji nevienem nepatīk.
14.  Latviešiem jāiemācās visas lietas un norises izvērtēt no latviešu un nevis svešo gudro kungu viedokļa.
15.  Latviešiem jācenšas visiem spēkiem izvairīties un neļaut sevi izmantot svešu kungu un svešu mērķu labā.
16.  Mūsu izmantotāji vienmēr cildinājuši latviešu cīnītājus kā labu un derīgu materiālu un drosmīgus karavīrus. Mēs varam par to tikai rūgti pasmaidīt.
17.  Vēstures gaitā latvietim vienmēr iepotēta paklausība un bijība pret kungiem, pazemība, pieticība  un strādība: ar visādiem līdzekļiem tam iedvesta mazvērtības sajūta.
18.  Latvietis netic saviem spēkiem un cieš no mazuma kompleksa.
19.  Latvieti mēs redzam dažādu laikmetu maiņās ar cepuri rokā, ar līku muguru, ar sieciņu padusē, bet blēdīgu smīnu ūsās.
20.  Latvietis ir gatavs aprunāt, apsūdzēt un nodot citus, ja pašam kas atlec, bet bieži vien arī, ja nekas neatlec – aiz paraduma.
21.  Latvietis ir izdarīgs, izturīgs, centīgs – nereti pārcentīgs -  visādās sīkās blēdībās izmanīgs – dažkārt arī zaglīgs – bez solidaritātes un lojalitātes pret saviem kārtas brāļiem, jo „katrs rauj, cik var un kur var.”
22.  Pārāk daudz latviešu piedalās un atbalsta politiskos murgus.
23.  Latvieši pārāk bieži mēdz cerēt un gaidīt visu no citiem.
24.  Latvieši kā čaklas darba skudras daudz ko savāc un uzceļ, bet tad atčāpo kāds viltīgs un badīgs skudrulācis un pievāc gan visu sarūpēto, gan arī pašas skudras.
25.  Pēdējos brīvvalsts gadus dzīvojām autoritārā iekārtā, kas mūs joprojām diskreditē pasaulē.
26.  Mums nav jāmeklē atbalsts pie reakcionārām aprindām, kas mūs pašus tikai kompromitē.
27.  Mums nav jāgaužas par savu mazumu un nevarību.
28.  Tauta, kurai ir savi varoņi un kura tos neaizmirst, nav salaužama.
29.  Mīlēt savu tautu nenozīmē nicināt citas.
30.  Mēs nu reiz esam tādi, par kādiem vēsture un nemitīgie likteņa triecienu mūs veidojuši.
31.  Kaut arī Latvijas neatkarības posms (1918-1940) nav bez savām kļūdām un maldiem, tas vēl aizvien ir pats spožākais latviešu vēstures posms. Šo lielo vēsturisko sasniegumu neviens vairs nespēj ne atņemt, ne iznīcināt. Nekāda vara to nespēj izdzēst no vēstures lapaspusēm.
32.  Bez naida un uztraukuma jāturpina pacietīgs izskaidrošanas un apgaismes darbs, lai mūsu zaudējumi nākotnē būtu pēc iespējas mazāki.
33.  Mums jāizturas pret saviem vārdiem un darbiem atbildīgi. Visas mūsu muļķības un neapdomības var tikt vērstas pret mums pašiem – mūsu tautu un valsti.
34.  Darīsim savu darāmo ar jautru un spītīgu prātu – nekad nezaudēsi humoru!   

Publicēju šo U.Germaņa atgādinājumu latviešiem saskaņoti ar Sociālo Reformu Biedrību. No viņiem arī saņēmu šo vēstījumu.


Īsta latvieša dzimtenes mīlestība
(Alma Kopa, 27.05.2014)

Dažas caurmēra šodienas latvieša īpašības:

Īsts latvietis ļoti mīl savu dzimteni.

Īsts latvietis ārkārtīgi lepojas ar latviešu tautas Dainām, kaut noskaitīt spēs, bez ilgas domāšanas, ne vairāk kā divas tautas dziesmas.

Īsts latvietis sevi uzskata par ļoti intelektuālu un kultūras cilvēku. Kultūras pasākumiem, pat ļoti apšaubāmiem, dos vienmēr priekšroku.

Īstam latvietim nepiedien nodarboties ar saimnieciskiem jautājumiem. Neesam jau nekādi tirgoņi!

Īsts latvietis cenšas būt maksimāls individuālists. Maksimāls īpatnis.

Īsts latvietis lielās ar to, ka nespēj ne ar vienu sadarboties, ka neviens viņu nesaprot, ka ļoti atšķiras no citiem, ka ir pavisam savādāks. Tas ir arī viņa izredzētības pierādījums un liecība.

Īsts šodienas latvietis cildina vientulību.

Īsts latvietis visiem stāsta par savu dzimtenes mīlestību, jo īpaši cittautiešiem ārzemēs.

Īsts latvietis iepazīstinot ārzemnieku ar Latviju, tūlīt pēc Latvijas ģeogrāfiskās atrašanās vietas noskaidrošanas, pažēlosies par to, kā Krievija okupēja Latviju un ļoti noteikti pavēstīs par to, ka latvieši nav slāvi. Jo tas būs viens no pirmajiem jautājumiem, kuru tam uzdos ārzemnieks.

Īsts latvietis domā, ka latviešu kultūra pieder Rietumeiropas kultūrai un, ka latviešu vērtības kaut kā līdzinās Rietumeiropas sātaniskajām “vērtībām”. Par sātaniskām viņš tās, protams, nesauks. Īsts latvietis drīzāk atteiksies no latviešu vērtībām un tikumiem, nekā no Rietumeiropas “tikumiem” un “vērtībām”.

Īsts latvietis visās problēmās vaino vispirms krievus, tad Krieviju, Padomju Savienību un visu beidzot savu dzīves partneri vai kaimiņus.

Īsts latvietis jūtas apbižots un apdalīts.

Īsts latvietis neiesaistīties politikā. Jo baidās, sasmērēt savas baltās rociņas.

Īsts latvietis baidās iesaistīties kādā politiskā partijas darbā, jo nav pārliecināts, ka netiks korumpēts un nepārvērtīsies par kangaru. Tādēļ arī īsts latvietis uzskata, ka visi (!), kuri “iet” politikā, tiek uzpirkti un noteikti pārvēršas par jenotiem.

Īsts latvietis uzskata, ja kāds vēlas aktīvi iesaistīties politikā un Latvijas valsts celšanā, tas vēlas nokļūt pie “siles”.

Īsts latvietis uzskata, ka pie “siles” jālaiž tikai tie, kuri jau tur ir, lai nedod Dievs vēl citi netiktu. Būtu jauni zagļi, vai vēl sliktāk, izrādītos, ka kāds tik tiešām nesavtīgi vēlētos kaut ko tautas labā panākt. Un tad izrādītos, ka viņu pārliecība, par tiem ir bijusi maldīga. Vilties latvietis savā ticībā un pārliecība par cilvēku nekrietnību negrib.

Īsts latvietis nekad neaizstāvēs savu dzimteni. Drīzāk tas ļaus to izzagt un stāstīs visiem, ka tā neskaitās izzagšana.

Ja būs grūti, īsts latvietis centīsies pamest dzimteni. Atrast vietiņu, kur tam vieglāk izdzīvot. Līdzi paņems savu ģimeni. Visiem draugiem un paziņām mēģinās iestāstīt, ka tā ir pati labākā un saprātīgākā rīcība. Un ka katram vajadzētu darīt tāpat. Ar visstingrāko pārliecību visiem stāstīt, ka Latvijā nākotnes nav.

Īsts latvietis nevēlas būt kalps, kaut tāds dvēselē ir.

Īsts latvietis baidās būt kungs un noteicējs, jo baidās uzņemties atbildību.

Īsts latvietis baidās, ka kāds viņu varētu vērtēt un kritizēt. Tādēļ labāk paslēpsies krūmos un klusēs.

Īsts latvietis meklē sev patīkamāko kungu.

Īsts latvietis netic nevienam, pat ne sev un Dievam. Bet uzticas savam kungam.

Īsts latvietis, lai iepatiktos savam kungam, gatavs kaitēt sev, savai ģimenei un savai tautai.

Īsts latvietis labprātāk sevi maldinās un mānīs, lai tikai nebūtu jāatzīstas sev, ka ir maldījies.

Īsts latvietis ļoti baidās kļūdīties. Tādēļ atteiksies no jebkādas iniciatīvas, ja nebūs absolūti pārliecināts par to, ka neviens nevarētu tajā atrast nevienu “melnu punktiņu”.

Īsts latvietis ir gatavs visu mūžu pacietīgi gaidīt uz laimes lāci, Laimdotu, Antiņu, Lāčplēsi, Gaismas pils atslēdziņu… Gatavs jebkuru pieņemt un noturēt par laimes lāci vai Laimdotu. Galvenais, lai pašam nebūtu nekas jādara un nebūtu jāuzņemas nekāda atbildība.


Šīs caurmēra latvieša īpašības vienādā mērā attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Tādi apmēram ir 95 procenti latvieši. Bet ir arī tādi latvieši, kuri atšķiras no caurmēra (“normālajiem”) latviešiem gan pozitīvā virzienā, gan arī negatīvā virzienā. Pozitīvie ir tie, kuri tomēr uzdrīkstas rīkoties ne pēc “īsta latvieša” standarta. Uzdrīkstas nebaidīties, uzdrīkstas uzņemties atbildību un iniciatīvu tautas un valsts labā un interesēs, nebaidoties no “normālo” latviešu ņirgāšanās. Un ir arī tie, kuri apzināti un mērķtiecīgi iet “kangaros”, lai iznīcinātu Latviju un Latvijas tautu. Šiem “normālie”-  īstie latvieši uzgavilē un ļauj par sevi ņirgāties.

Atvainojiet, šī lapa vēl tikai top.

Jūs esat laipni aicināta/aicināts piedalīties tās tapšanā.

Lai piedalītos šīs lapas tapšanā jāsūta vēstule lapas administratorei.


Saceru jaunas tautas dziesmas
(Alma Kopa, 29.05.2014)


Vai tie bija sveši kungi,
Kuri mūsu tautu smēja?
Tie bij mūsu pašu kungi,
Mūsu tautas nīdētāji.

Tauta cēla zagļus kungos,
Savas tautas nīdētājus.
Nu raud meitu māmuliņa,
Bērnu dzina verdzībā.

Kam tu nīdi savu tautu,
Kam nokāvi ražošanu?
Kam pārdevi tīrumiņu,
Svešajam baņķierim?

Kas iecēla ļaunus kungus,
Mūsu tautas nīdētājus,
Tas kalpoja svešumā,
Dienas gaismu neredzot.

Guli tauta, saldi guli,
Citiem būs vieglāk zagt.
Nozags tavu tikumiņu
Tavu čaklu arumiņu.

Šodien tauta saldi guļ,
Dienu guļ, nakti guļ.
Ne gosniņas ganījās,
Ne arājs tīruma.


Tauta vien gavilēja,
Ka dzimteni pārdevusi
Ne mums lopi laidarā,
Ne maizītes bērniņam.

Kas tautiņu midzināja,
Smagajā miedziņā.
Nespēj tauta vairs redzēt,
Kas labais, kas ļaunais.

Sveši kungi Briselē,
Mūsu tautu midzināja,
Ņēma mums tikumiņu,
Pašu artu arumiņu.

Meita rauda, māte rauda,
Kas atsauks tautu dēlu?
Tautu dēls Briselē
Sakumpušu muguriņu.

Kas mums lika kalpiem būt
Citu kungu laidarā?
Tie bij mūsu pašu kungi,
Mūsu tautas nīdējiņi.

Kalpiņš dzimu, kalpiņš augu
Kalpa skolās mācījos.
Kalpiņam man kalpot
Svešajā Briselē.

Kur tu zudi lepna tauta
Lielas brīves mīlētāja?
Nu ir tavi tautu dēli
Svešu kungu kalpotāji.

Brīnās tauta manu dziesmu,
Manu skaidru valodiņ;
Ne tie dziesmu dzirdējuši,
Ne tiem drosmes līdzdziedāt.

Mūsu ļaudis Briselē,
Katru dienu brīnījās:
Ne tie prata tikumiņu,
Ne glītu dzīvošanu.

Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš, māsiņa, uz Briseli,
Man kredīts jāatdod.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai tas brauca svešzemē.
Svešzemē darba bija,
Dzimtenē trūkumiņš.

Darba bija dzimtenē,
Es strādāju svešatnē.
Dzimtenē ļauni kungi,
Liedza man pastrādāt.

Dzimtenē ļauni kungi,
Negrib tautai strādāt ļaut.
Iznīcina tautas spējas,
Pašai sevi pabarot.

Kungi brēca, kungi sauca,
Vēlat mūs vel reizīt!
Eita, kungi, raugaities,
Savu darbu ļaunumiņu.

Kungi brēca, kungi sauca,
Vēlat mūs vēl reizīt!
Tauta kungus vairs neklausa,
Ieliek meļus cietumā.

Sveši kungi ellē brauca,
Mūsu meļi priekšgalā.
Mūsu meļi priekšgalā,
Par to tautas nīdēšanu.

Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Meitu kungi nenorāja;
Tā dziedāja rītā agri,
Bez saulītes vakarā.

Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Tautu kungi nenorāja;
Tā padzīs sliktus kungus,
Savas tautas nīdētājus.

Ko var kungi man darīt,
Ko maniem bāliņiem?
Mums tautas tikumiņš,
Kungiem Briseles likumiņš.

Saule, saule, zeme, zeme
Bez arāja nevarēja.
Arājiņš Briselē,
Zeme zviedru bankai.

Zeme rīb, zeme rīb,
Kas to zemi rībināja?
Tautiets nāca ar zobenu,
Tautu meita tikumos.
Ņem tikumu, ņem zobenu,
Padzen ļaunu kakla kungu!

Lai sanāca tautu dēli,
Lai sanāca tautu meitas.
Lai padzina ļaunus kungus,
Mūsu zemes naidiniekus.
Man pašam kungam būt,
Man pašam arājam.

Kas nemīl manu tautu,
Tas lai iet Briselē.
Briselē likumos.
Latvijā tikumos.

Likums lauza man tikumu,
Manu tautas mantojumu.
Es likumu izsvītroju,
Lai tikumam nekaitētu.

Latviets dzīvo tikumos,
Briselietis - likumos.
Likums saudzē netikumu,
Tikums - mūsu vērtībiņas.

Klausiet ļaudis, ko es saucu,
Neklausiet ļaunus kungus.
Ļauni kungi ļaunu grib,
Es tik Jūs modināt.
Mosties tauta, nebaidies,
Atver acis – attopies!
Kas ir tauta, tas spēj visu!

 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu