Par mākslīgo konkurenci un tās sekām - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Par mākslīgo konkurenci un tās sekām

Analītika > Visaptverošs

Par ko tad tie puķu pārdevēji un frizieri konkurē?*
Viņi konkurē par puķu pircējiem vai frizēties gribētājiem, tātad par patērētāju. T
RŪKUMS pirmajā momentā šķiet ir patērētājs. Tādēļ mainstream ekonomi bieži saka, "mums jāceļ patēriņš".

Bet kādēļ gan trūkst patērētāju? Cilvēki taču ir. Ziedus mīl gandrīz visi. Jūs taču arī labprāt ziedus savai sievai vai paši sev katru dienu pirktu. Iespējams arī Jūsu sieva labprāt katru rītu pirms darba ieskrietu frizētavā, lai to smuki safrizē.

Kur tad ir problēma, ka mēs katru dienu nepērkam ziedus un neieejam frizētavā?

Mums TRŪKST naudas! Un tā kā naudu mēs gribam vairāk nopelnīt, lai mums būtu mazāk TRŪKUMS, tad mēs strādājam vairāk. Tad mums sāk TRŪKT arī laika!

Bet puķu pārdevējs un frizieris taču ir dibinājuši savus uzņēmumus. Viņi vēlas savu preci un pakalpojumus pārdot. Tā ir uzņēmējdarbības jēga. Viņiem un viņu darbiniekiem taču ir jānopelna, ir jādzīvo. Atverot uzņēmumu viņi ņēmuši kredītus bankās, vai aizņēmušies naudu, pirkuši mašīnas, iekārtas, materiālus, remontējuši telpas, iesaistījušies dažādās saistībās, pirkuši licences un patentus, slēguši apdrošināšanas līgumus. Pārdodamā prece iespējams nav vēl nomaksāta. Kredīti un parādi ir jāatdod! Ir jāatgūst arī ieguldītais darbā un iespējams jāsamaksā vēl kādam palīgam atalgojums.

Ko darīt ja nav pietiekoši pircēju, patērētāju? Te sākas KONKURENCE! Kā redzējām, tas nav dabisks process, bet gan iepriekš aprakstīto iemeslu radīts. Tātad MĀKSLĪGA KONKURENCE. Turklāt uzņēmējs ir spiests konkurēt, jo viņam ir jāatdod kredīti, parādi, jāsamaksā darbiniekiem algas, jāatgūst viss ieguldītais, un galu galā jāpabaro pašam sava ģimene.

Ko dara uzņēmumi MĀKSLĪGĀ KONKURENCĒ dzīti?

Vispirms jau liek lietā kreativitāti, ja spēj to apmaksāt. Izdomā visdīvaināko interjeru, izvēlas neparastākās krāsas (Kāds restorāns Japānā ēdienus pasniedz saviem viesiem no īpaši izgatavotiem tualetes podiem, jaunieši un ekzotiķi rindā stāv.). Viss tas maksā naudu. Šo naudu arī ir jāatgūst no patērētājiem. Jo galu galā visu taču nomaksā beigu patērētājs. Dažkārt šāds fantastisks kreatīvisms un daudzveidība patiesībā nemaz nav nepieciešams.

Ko vēl var uzņēmējs darīt, lai piesaistītu sev patērētāju. Viņš var piedāvāt īpaši labu kvalitāti. Bet šāda kvalitāte maksā arī īpaši dārgi. Rīgā mēs, protams, atradīsim arī pietiekoši daudz luksus patērētājus, bet provincē uz tādiem gaidīt būtu diezgan naivi. Tādēļ šis triks visur nedarbosies.

Ko vēl var darīt? Piedāvāt vislētāko preci un pakalpojumu savā apkārtnē. Tātad KONKURENCE par zemākajām cenām. Kā redzam, tā arī ir mākslīga! jo kādēļ gan uzņēmējiem vajadzētu konkurēt par zemākajām cenām, ja to mērķis ir maksimāla peļņa:). Paši mēs zinām, ja makā naudas nav daudz, pirksim to, kas ir lētāks. Kā uzņēmējam panākt zemākās cenas? Kādas ir iespējas?

Pirmkārt, iegādāties lētākas preces noliktavās, lētākas izejvielas. Dažs uzņēmējs te sajūt pat tādu spiedienu (KONKURENCI), ka ir gatavs iepirkt nelegālu preci, preci ar iztecējušu termiņu, gatavs apiet nodokļus (tātad apzagt sabiedrību), preci, kuras ražošanā izmantots bērnu darbs vai kaitīgas vielas utt.

Otrs labs paņēmiens ir maksāt darbiniekam minimālu algu, algu zem tarifa, apmānīt darbinieku, izmaksāt mazāk, nekā apsola, likt strādāt vairāk, nekā līgumā norādīts, pieņemt darbā bez līguma, tātad bez jebkādas drošības darbiniekam, maksāt konvertos, tātad nemaksāt nodokli (atkal apzagt sabiedrību). Šeit saprotams uzņēmējs tikai pats sev skādē, jo darbinieks ir viņa un citu uzņēmēju potenciālais patērētājs. Ja puķu pārdevējs šim darbiniekam izmaksā minimālu algu, tas noteikti mēģinās maksimāli novilcināt apmeklējumu pie friziera. Dabiskā situācijā uzņēmējs to protams saskata, un nekad tā nedarītu, bet MĀKSLĪGAS KONKURENCES situācijā viņš ir spiests tā rīkoties, ja vēlas saglabāt savu uzņēmumu un pabarot savu ģimeni. Galu galā uz viņa kakla taču sēž bankas, kur viņš ņēmis kredītus.

Trešais paņēmiens ir iegādāties sliktas kvalitātes vai vecas mašīnas, tehniku un instrumentus. Tas protams apgrūtina darbu vai pat apdraud darbinieku drošību. Bet tas samazina cenas. KONKURENCE taču piespiež!

Ceturtkārt, KONKURĒJOT piespiedu kārtā par zemākajām cenām, uzņēmēji dažkārt ir spiesti arī neievērot dabas aizsardzības normas un likumus.

Ja mums NETRŪKTU laika un naudas, tad mēs ziedus pirktu un frizieri apmeklētu gandrīz katru dienu! Puķu veikalu un audzētāju, kā arī frizētavu izrādītos par maz. Tiktu atvērtas jaunas frizētavas, jauni puķu veikali un ziedu audzētavas, mazinātos bezdarbs, būtu vairāk ienākumi un mazākas sociālās izmaksas valstij. Labklājība pieaugtu.

Visā KONKURENCES strīdā patiesībā runa ir tikai par naudu un tās trūkumu, kā arī par naudas sadali sabiedrībā. Tā ir naudas un banku sistēma, kura nav mainījusies kopš viduslaikiem. Naudas sistēmu arī šodien 21. gadsimtā nosaka bankas. Tās nosaka naudas apjomu katrā sabiedrībā (valstī), tās aprites tempu, kā arī tās cenu attiecībā pret citām valūtām (naudām). Turklāt bankas ir ieinteresētas, par tādu naudas sadalījumu sabiedrībā, kāds tas ir šodien, kad 80% naudas pieder 20% sabiedrības (tātad elitei), bet 80% sabiedrībai pieder 20% visas naudas (Šeit esmu ļoti vispārinājusi procentus, bet attiecības ir apmēram tādas, mazliet tās var atšķirties katrā valstī.) Bankas ļoti seko, lai šī proporcija tiktu ievērota. Tātad bankas un naudas kapitāla īpašnieki ir ļoti ieinteresēti uzturēt šo MĀKSLĪGO KONKURENCI: minimāls darba atalgojums, minimālas izmaksas, minimāls ieguldījums dabas saglabāšanai un uzturēšanai, minimāla godīgu nodokļu maksāšana, minimālas sociālās izmaksas. Jo tas viss tikai samazinātu viņu ienākumus!

KONKURENCE tātad ir gluži vienkārši ienākumu pārdale no lejas, sabiedrības apakšslāņa, uz augšu, sabiedrības eliti. Šādas KONKURENCES uzturēšana ir arī brīvprātīgas sabiedrības atteikšanās no labklājības.

Es ceru, ka man izdevās šo problēmu diezgan vienkārši un saprotami izklāstīt.
A.J. (05.01.2014)

* Šī bija atbilde kādam cilvēkam uz sekojošu jautājumu:

"Vai var man paskaidrot, kas ir mākslīga konkurence?Vai tirgū starp puķu sievām konkurence ir mākslīga?Vai novada centrā piecas tur esošās frizētavas konkurē mākslīgi?Tagad dabas resursus izmanto daudz prasmīgāk kā agrāk , arī vidi ražojot piesārņo mazāk, kā pirms  kādiem 80 gadiem.Vismaz  Eiropā.Tipat labi var teikt, ka birokrāti izdomā visādas normas un noteikumus, kas traucē ražošanas attīstību un labklājības pieaugumu."

 
 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu