Par ideoloģiju savienojamību - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Par ideoloģiju savienojamību

Analītika > Visaptverošs

Demokrātiskā sabiedrībā vieta ir dažādiem uzskatiem, dažādām idejām. Bet sociāli atbildīga politika un neoliberāla politika, tie ir pretēji virzieni. Mēģināt tos savienot ir utopija. Neoliberāla politika turklāt konfliktē ar demogrāfijas rādītāju uzlabošanu, ir pret tautas saglabāšanu, jo stimulē individuālismu (katrs par sevi), tātad arī pret valsts saglabāšanu, jo valsts pastāvēšanas jēga ir tikai tad, ja pastāv tauta. Ja tautas nav, nav arī valsts.

Ir lietas, kuras var apvienot, kurās iespējami kompromisi un vienošanās. Bet nav iespējams vienlaicīgi būt par tautu un pret tautu. Sociāla solidaritāte veicina tautas saliedētību, kopības sajūtu, veicina tās vispārējo labklājību, bet neoliberāla politika veicina kapitāla turētāju kapitāla pieaugumu, sabiedrības noslāņošanos un galu galā tautas izzušanu un iznīkšanu.

Sadarbība konkurences vietā nav utopija, bet gan dabiska cilvēku rīcība. Tautsaimniecībā konkurence ir mākslīgi radīta, tāpat kā piemērā par studentu konkurenci par stipendijām. Tā ir mākslīga!!! Ja naudas ir pietiekoši, tad tādas mākslīgas konkurences nebūs!!! Atcerēsimies kaut vai PSRS, vai tur bija konkurence par stipendijām un budžeta vietām? Nē! Vajadzēja vienkārši sekmīgi mācīties:)

Sacensība, kreativitāte un konkurence ir dažādas lietas. Nevajag jaukt! Ir dabiska konkurence dabā. Bet tautsaimniecībā radītā konkurence nav dabiska parādība. Tā ir mākslīgi radīta, ierobežojot naudas apjomu, pasludinot resursu deficītu un citus ierobežojumus un deficītus. Pat izglītību neļauj iegūt visiem, lai būtu konkursi un cīņa par labāk izglītotajiem speciālistiem.

Jautājums ir par to, vai mēs gribam tikumīgu sabiedrību, vai plēsoņu un sevis iznīcinātāju sabiedrību. Mākslīgas konkurences dzīti, lai iegūtu maksimālu peļņu un minimālas izmaksas, uzņēmēji iznīcina dabas resursus, piesārņo apkārtēju vidi, izmanto zemākās kvalitātes izejvielas, maksā zemākās algas un iestājas par zemāko darba drošību un minimāliem nodokļiem. Bet tieši nodokļi ir tas pamats uz kura turas sociāli taisnīga sabiedrībā, tiek atmaksātas skolas, policijas, bērnu un māmiņu naudas, valsts medicīnas aprūpe (ja tāda ir), infrastruktūra, bibliotēkas, kultūras pasākumi utt. Tā ir mūsu labklājība!

Iesaku neieciklēties uz diviem vārdiem: sadarbība vs. konkurence. Tas ir pārāk šaurs skatījums uz lietu būtību.

Nekad neesmu ne no viena savus uzskatus slēpusi. Esmu atklāti teikusi, par ko es iestājos un par ko ne. Nevēlos ne kādu mānīt, ne arī, ka kāds viļas. Bet es vēlos sadarboties un savu laiku tērēt ar cilvēkiem, kuri iestājas par tādu pašu politiku un idejām.

(04.01.2014)

 
 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu