Latvijas Valsts un Tautas Attīstības Programma - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Latvijas Valsts un Tautas Attīstības Programma

Aktivitātes > 2014

 131226 Partija (vēl nav dibinājuma un nosaukuma)

Latvijas Valsts un Tautas Attīstības Programma
(nepabeigts melnraksts, 10.01.2014)

Preambula (ievads) – Latvijas suverēna valsts (vīzija) redzējums

Laimīga un pilnvērtīga cilvēka dzīve pašnoteiktā un pašnodrošinātā valstī ar savu,  valstij (sabiedrībai) un pilsoņiem piederošu zemi un teritoriju, saviem produkcijas līdzekļiem un tautsaimniecības apriti nodrošinošu preču un pakalpojumu raitas apmaiņas veicinošu instrumentu, valstī,  kurā ir tīrs gais, tīri ūdeņi, tīra zeme un apkārtējā vide, domu tīrība, nodrošināta visa veida infrastruktūra, kur ir tikumīga, taisnīga un atbildīga valsts sistēma, visa veida drošība, tiesiskums, veseības aprūpe, kur cilvēks var piedzimt vesels,  iegūt pilnvērtīgu un lietderīgu audzināšanu un izglītību, garīgi un fiziski pilnveidoties, iegūt profesionālo izglītību, strādāt savā profesijā savā dzimtenē pie tikumīgām darba deveja un darba ņēmēja attiecībām, izveidot ģimeni, kopt savu kultūru, radīt bērnus, nodot tālāk savas zinības, prasmes, iemaņas un pieredzi nākamajām paaudzēm un saņemt tikumīgu vecuma nodrošinājumu.
Dzīvot pašnoteikti un pašnodrošināti uz savas zemes un nebūt nevienam ne par ko parādā.

Mūsu vērtības ir cilvēks, zeme, ūdeņi, gaiss, radība ap mums, latviešu  tauta, valoda un kultūra, tikumība,  godīgums, ticība, tiesiskums, čaklums, gudrība, darbs, mīlestība, daiļums, līksme, saticība, sadarbība, devīgums, taisnīgums

Mūsu attieksme pret visu un visiem ir raksturojama: mīlestībā, atbildībā, atklātībā, cieņā, nesavtībā, vienlīdzībā, taisnīgumā  

Saturs
...

Pamatnostādnes

Mūsu pamatnostādnes, mērķi un uzdevumi pamatojas mūsu vērtībās un mūsu attieksmē pret visu un visiem. Jebkuras cilvēku kopas veidošanās pamattieksme un mērķis ir sevis saglabāšana, savu savstarpējo attiecību tikumīga un godīga regulēšana, savas teritorijas un zemes norobežošana un sargāšana, savas kultūras kopšana, sevis pašnodrošinoša un savas vides saudzējoša un racionāla (gudra) saimniekošana, savu garīgo un fizisko spēju potenciāla apgūšana, savas dzimtas turpināšana un attīstīšana, kā arī līdzvērtīgu saticīgu attiecību veidošana ar saviem kaimiņiem. Šajā tautas pamatmērķī rodama valsts pastāvēšanas jēga.

Tāpat kā jebkurā ģimenē katrs mīl katru, nes atbildību par jaunākajiem un vecākajiem un slimajiem ģimenes pārstāvjiem, rūpējas par taisnīgu sadali un līdzsvaru, par labu audzināšanu un drošību visiem. Tapat arī patiesi stipra un sevi mīloša tauta ar mīlestību, nesavtīgi un atbildīgi izturas pret katru tautas pārstāvi. Tā gudri organizē tikumīgu valsts pārvaldi, kas rūpējas par tikumīgu ienākumu sadali un vienlīdzīgu pieeju jebkādai infrastruktūrai, izglītībai, veselības, nespējas un vecuma sociālai aprūpei visiem tautas pārstāvjiem neatkarīgi no to garīgajām vai fiziskajām spejām, neatkarīgi no to vecuma, dzimuma, reliģijas vai izcelsmes.

Sabiedrība, kura sevi apzinās par vienotu tautu iestājas par solidārām attiecībām sociālajā organismā. Tādā sabiedrībā progresīvais nodoklis sabiedrības sociālā līdzsvara nodrošināšanai ir tikumīga pašsaprotamība.

Mērķis: Pamatvērtību atjaunošana sabiedrībā un solidāras sabiedrības stiprināšana, kas ir tautas pastāvēšans garants. Mērķis īstenojams, ieviešot progresīvo nodokli, maksājot cieņas pilnu bērnu un māmiņu naudu, audzinātāju, skolotāju un citu sabiedrībai nozīmīgu pienākumu izpildītaju atalgojumu un stiprinot sabiedrībā izpratni par solidaritātes nozīmi, lai saglabātu vienotu tautu Latvijā. Bez solidaritātes izmirst tauta.

Politiski sabiedriskās sistēmas maiņa – pāreja no parlamentārās demokrātijas uz (tautas) tiešo demokrātiju

Garā attīstītā sabiedrībā atbildību par notiekošo valstī nes katrs pilngadīgs garā un fiziski vesels tautas pārstāvis. Tāda tauta ievieš sev tiešo demokrātiju. Tāpat kā reiz beidzās monarhu laiks, kad suverēnā vara piederēja monarham, nu ir pienākušas beigas parlamentāraijai, pastarpinātajai demokrātijai. Šodien Latvijas tauta ir spējīga pārņemt pati savu suverēno varu, ieviešot Latvijas Republikā tiešo demokrātiju. Tā ir jauna attīstības pakāpe tautas pašnoteikšanās procesā. Pašnoteikta tauta veidos pašnoteiktu Latvijas Republikas politiku, pati noteiks savus likumus un savas attiecības ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

131226 Prtija ieviesīs Latvijas Republikā tiešo demokrātiju. (Jautajums domubiedriem, vai tas būtu nepieciešams caur referendumu, vai pietiek ar to, ka mūsu partiju ievēl Saeimā, zinot šo mūsu lielo mērķi?) Tādējādi tiks īstenots nākošais solis tautas demokratizācijas virzienā, pārejot no parlamentārās, pastarpinātās demokrātijas, kur suverēns pilda savu suverēna pienākumu tikai vienu reizi četors gados republikas īmenī uz tiešo demokrātiju ar Satversmē noteiktiem obligātiem un opcionāliem (neobligātiem) regulāriem referendumiem.
Lai ieviestu tiešo demokrātiju Latvijas Republikā ir nepieciešams mainīt Satversmes 68. Punktu un 73.-80. punktam un vēl citi punkti (Par to īpaši citā vietā, kā arī par to jādiskutē klātienē, diskutējot par konkrēto tiešās demokrātijas mehānismu.). Tajā vietā iekļaujami punkti par tiešās demokrātijas mehānismu, biežumu, tehnisko noriti, obligato tautas balsošanā nododamo jautajumu sarakstu, kā arī opcionālo (neobligāto) tautas nobalsošanā pieņemamo jautajumu noteikšanu.

131226 Parija par tautas nobalsošanas obligātiem jautajumiem uzskata (mans ieteikums):

  • Līgumus ar ārvalstīm

  • Dalību Eiropas Savienībā un citās valstu savienībās

  • Budžeta proporcionālo sadali zu pozīcijām (ar laiku, ne uzreiz)

  • Likumus par aizņēmumiem

  • Nodokļiem un muitam

  • Kara klausību un valsts aizsardzību, militāru darbību trešajās teritorijās

  • Norēķinu sistēmas maiņu

  • Valsts un pašvaldību (sabiedrības kop-) īpašumu uzturēšanu un izmantošanu (zemes, produktīvo līdzekļu, resursu, infrastruktūras, u.c.)


Tautas nobalsošanai nosaka fiksētus termiņus divs reizes gadā, pavasarī un rudenī. Katrā tautas balsošanas reizē iespejams balsot par vairakiem jautajumiem. Bet ne vairak kā par pieciem (?). Nobalsošana iespējam gan elektroniski, gan tradicionālā viedā, gan vēlešanu iecirkņos, gan arī no jebkura datora ar interneta pieslēgumu izmantojot personas apliecības karti kā personas identifikātoru.

Mērķis: Tautas varas kā suverēna stiprināšana Latvijas Republikā, ieviešot tiešo demokrātiju

Demogrāfija – tautas skaitliskais un stāvokļa pamatrādītajs

Cilvēks ir mūsu sabiedrības pamatvērtība. Bez cilvēka uz zemes nav vērtējamas visas pārējās vērtības. Civlēks ir vērtību turētājs un noteicējs. Tādēļ demogrāfijas stāvoklis valstī, kas rāda tautas dzimstību, mirstību, veselības stāvokli un migrāciju ir sabiedrības labklājības pamatrādītājs. Ja demogrāfijas rādītāji ir pozitīvi, tas nozīmē, ja dzimstība ir pieaugoša un pārsniedz mirstību, ja tautas veselības stāvoklis ir labs, ja mirstība ir zema un mirstības vecums augsts, ja emigrācijas rādītāji ir zemi, tad tautas stāvoklis ir uzskatāms par labu. Labi demogrāfiskie rādītāji liecina par sabiedrības labklājību. Dzimstība pieaug, veselības stāvokis ir labs un mirstības vecums ir augsts tikai tad, ja cilvēks jūtas drošs, materiāli nodrošināts, saņem nepieciešamo izglītību, veselības, slimības, nespējas un vecuma aprūpi.

Tādēļ mēs par valsts un tautas attīstības pamatrādītājiem uzskatām demogrāfiskos rādītājus un ne ekonomiskos rādītajus kā iekšzemes kopproduktu (IKP). Blakus demogrāfiskajiem rādītājiem uz sabiedrības labklājību norāda arī sociālie rādītāji kā vidēji iegūtā izglītība, nodarbinātības rādītāji un sociālā šķēre (GINI-indeks). Sociālā šķēre, tāpat kā GINI-indeks norāda uz ienākumu sadali sabiedrībā. Ja ienākumu sadale ir izlīdzināta, vienlīdzīga, tad tad sociālā šķēre nav atvērta un GINI-indeksa rādītājs ir tuvu nullei. Tad nav izteikti nabadzīgu un bagātu cilvēku slāņi. Ja ienakumu sadale sabiedrībā ir nevienlīdzīga, tad šķēre ir atvērta un GINI-indeks tuvinās vieniniekam. Tādā sabiedrībā ir daudz navadzīgo cilvēku un izteikta bagāto elite.

Mērķis: Tautas skaita stabilizēšana, dzimstības veicināšana, tautas veseības stāvokļa uzlabošana, sociālo rādītaju uzlabošana; ilgtermiņā pieņemama bērna nauda 50% iztikas minimuma apjomā un māmiņu algu vidējās algas apjomā valstī neatkarīgi no tā, vai māmiņa iepriekš ir bijusi nodarbināta; ilgtermiņā atjaunojama pilnvērtīga medicīniskā aprūpe katrā rajona centrā un iespēja iegūt valsts atmaksātu augstāko izglītību katram sekmīgam studentam; infrastruktūras nodrošinājums ...

Par pašnoteiktu un pašnodrošinātu Latvijas Republiku
Lai sasniegtu augstāk norādītos mērķus: pamatvērtību atjaunošanu sabiedrībā, demokrātijas pilnveidošanu un demogrāfiskās katastrofas apstādināšanu Latvijas Republikā 131226 Parija izvirza vairākus nepieciešamos uzdevumus. Tie ir pašnoteikta un pašnodrošināta monetārā, iekšējā, ārējā, drošības, un kultūras politika.

Mērķis: Lai pārvērstu Latviju par patiesi pašnoteiktu un pašnodrošinātu valsti ir jāizstājas no Eiropas Savienības, tādēļ viens no pirmajiem referendumiem rīkojams par dalību ES

Pašnoteikta un demokrātiska monetārā politika
Monetārā politika nosaka norēķinu sistēmu valstī, norēķinu līdzekļu (naudas) emisiju, to daudzumu un biežumu, norēķinu līdzekļu (naudas) aprites tempu, tās raksturu, mērķus un uzdevumus, kā arī regulē preču un pakalpojumu cenu stabilitāti (inflācijas, deflācijas vai stabilitātes līmeni). Šodien Latvijas Republikā skaidro naudu (papīra naudas zīmes), kas ir apmērma 20 procenti visas naudas, emitē Latvijas Banka, bet bezskaidro naudu, tātad kredītnaudu, kas ir apmērma 80 procenti visas naudas, emitē komercbankas iekasējot par to papildus procentus. Latvijas Banka ir autonoma Banka, kura tiešā veidā pakļaujas Eiropas Centrālajai Bankai un ir iekļauta Eiropas Centralo Banku Sistēmā. Latvijas Banka nav pakļauta Saeimai. Tātad Latvijas Republikas suverēns, kas ir tauta, nespēj ietekmēt šīs Latvijas Bankas darbību. Šāda bankas sistēma ir nedemokrātiska un neatbilst 21. gdsimta demokrātijas izpratnei.

Latvijas Bankai likumā Par Latvijas Banku ir aizliegts atbalstīt Latvijas Republikas tautsaimniecību. Šāda banka nav demokrātiska suverēna interesēs. Tāpat arī 21. gadsimtā nav vairs pieļaujams viduslaiku nedemokrātiskās banku sistēmas komercbanku naudas emisjas monopols. Visai sabiedrībai un tautsaimniecībai svarīgam preču un pakalpojumu raitas aprites un maiņas līdzekļa (naudas) monopolam ir jābūt demokrātiskas valsts iestādes rokās. Tapat kā nodokļu likumdošana un iekasēšana ir demokrātiska organa kopmetencē.

Lielās nozīmes dēļ tautsaimniecbā, uzņēmumu un cilvēku savstarpējo attiecību regulēšanā, monetārajai sistēmai valstī ir noteicoša loma ražošanas un uzņēmējdarbības veicināšanā, kas savukārt ietekmē nodarbinātību. Nodarbinātības līmenis tālāk ietekmē labklājības līmeni valstī.

Demokratizējot monetāro sistēmu, mazinās bankām maksājamo procentu īpatsvars, kas savukārt rada iespēju valstij mazināt iedzīvotājiem un uzņēmejiem nodokļu slogu. Jo arī valsts tiešie un netiešie porcentu maksājumi bankām atkrīt. Pētnieciskie aprēķini norāda iespēju samazināt nodokļu slogu pat par 30 procentiem. Samazinot nodokļu slogu, mazinās arī cenas. Tādējādi gan patērētājiem, gan uznēmējiem, gan arī valstij paliek vairāk naudas. Valsts iegūtos papildus līdzekļus var ieguldīt dažādos sociālos projektos un uzdevumos, kas ceļ sabiedrības labklājību.

Demokrātiska norēķinu sistēma turklāt mazina ienākumu pārdali no lejas uz augšu (no 80% sabiedrības ar salīdzinoši zemiem ienākumiem uz 20% sabiedrības ar salīdzinosi augstiem vai ļoti augstiem ienākumiem).

Mērķi: Ieviest Latvijas Republikā suverēnu un demokrātisku norēķinu sistēmu (naudu), kura kalpotu visai sabiedrībai, veicinātu tikumīgu un solidāru ienākumu sadali un vispārēju tautas labklājību. Iespējama pakāpeniska ieviešana.

Pašnoteikta un pašnodrošināta iekšējā politika
Valsts iekšējo politiku veido finanšu politika, tautsaimniecības un rūpniecības (privātā un valsts) politika, īpašuma un produktīvo līdzekļu tiesību regulēšanas politika, nodarbinātības, lauksaimniecības politika, izglītības un zinātnes politika, veselības aizsardzības un aprūpes politika, sociālā (labklājības) un demogrāfijas politika (sociālais nodrošinājums, vecuma aprūpes, dzimstības veicināšanas un dzimumu vienlīdzības (ne bezdzimumu un dzimumu maiņas) politika), tieslietu politika, infrastruktūras politiku (satiksme, sakari, komunikācijas, energoresursi), vides aizsardzības politika u.c.

Mērķis: Izveidot Latvijas Republikā pašnoteiktu un pašnodrošinātu sabiedrikso dzīvi un saimniekošanu.

Finanšu politika
Maksimāli 3 rindkopas teksta..... (budžets, nodokļi, ...)

Apzinot un izmantojot par pamatu daudzu Eiropas valstu pieredzi un praksi ienākumu nodokļu likmju noteikšanā, rosinām jau no nākamā gada arī Latvijā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ievērojot šādus principus (rosinājums ņemts no PROGRESĪVIE petīcijas, kura atrodama interneta vietnē: lt http://kreisie.lv/?p=3211 ar pašas grupas ziņu):
ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā;
darba algām noteikt 15 % IIN bāzes likmi;
sākot no 800 LVL, par katru nākamo latu noteikt 25 % IIN likmi;
sākot no 1500 LVL, par katru nākamo latu noteikt 30 % IIN likmi;
par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 LVL apmērā;
jebkura cita veida personas ienākumiem (dividendes, kapitāla pieaugums u.c.) piemērot tādas pašas IIN limes, kā ienākumiem no darba algas."
170 pasaules valstīs ir progresīvais IIN.


Mērķi: Mazināt ienākumu nodokļu nastu, ieviest progresīvo nodokli, izmainīt pievienotās vērtības nodokļu likumu, paaugstinot nodokli luksus precēm un samazinot līdz nullei pirmajām nepieciešamības precēm, kā pārtikai (iespējams diferencētu nodokli atkarībā no preces „piesārņojuma”, „kaitīguma” un atkarībā no izcelsmes (vietējā vai importa prece)), panākt importa un eksporta līdzsvaru, panākt bezparādu budžetu, samazināt birokrātiju ...

Tautsaimniecības politika
Maksimāli 3 rindkopas teksta.....

Mērķi: Radīt jaunu valsts uzņēmējdarbību, jo īpaši valsts pasūtījumu izpildei, kas radītu jaunas darba vietas, radīt attīstības komisijas visās ražošanas un rūpniecības nozarēs, kuru pamatmērķis būtu rast un pētīt uzņēmējdarbības (privātās un valsts) iespējas Latvijā, lai veicinātu sabiedrības pašnodrošinātības mērķa īstenošanu....

Izglītības un zinātnes politika
Maksimāli 3 rindkopas teksta.....
Mērķi: ...
Vides aizsardzības politika
Maksimāli 3 rindkopas teksta.....
Mērķi: ...
Lauksaimniecības politika
Maksimāli 3 rindkopas teksta.....
Mērķi: ...

Tieslietu politika

Maksimāli 3 rindkopas teksta.....
Mērķi: ...

Veselības aizsardzības un aprūpes politika

Maksimāli 3 rindkopas teksta.....
Mērķi: ...

Sociālā (labklājības) un demogrāfijas politika

Maksimāli 3 rindkopas teksta.....
Par demogrāviju skatīt augstāk īpaši izcelto 3. Punktu: „Demogrāfija – tautas skaitliskais un stāvokļa pamatrādītajs"
Mērķi: ...

Infrastruktūras politika

Maksimāli 3 rindkopas teksta.....
Mērķi: ...

Reģionu politika īpaši jaizceļ.
Pašnoteikta ārējā politika

...............

Mērķi: ...
Pašnoteikta kultūras politika

.........................

Mērķi: Atbalstīt latviešu kultūras popularizēšanu, popularizēt cieņu un mīlestību pret kultūru (arī citu tautu kultūru), iniciēt latviešu valodas kopšanu un attīrīšanu no svešvāriem, atbalstīt latviešu valodas un kultūras pētniecību, iniciēt referendumu par Latvijas gada ritu Kalendāra ieviešanu Latvijā, visas svinamās dienas pēc Saules kalendāra pasludināt par brīvdienām, atbrīvot kultūras vidi (TV, radio, presi u.c.) no svešu kultūru ievazātajām vērtībām, dibināt valsts TV un Radio gan latviešu gan krievu valodās ar valsts veidotām pārraidēm, veicināt Latvijas tautas vērtību ievērošanu ikdienā,  ...

Pašnoteikta valsts drošības (aizsardzības) politika

...............

Mērķi: ...

Utt.


Par visu augstāk uzrakstīto, kā arī vēl neuzrakstīto nepieciesmas intensīvi, argumentēti, kritiski un lietišķi diskutēt un vienoties.
Šis ir tikai pirmais melnraksts.
Par vēl neuzrakstīto lūdzu padomāt visiem tiem, kuri attiecīgajā lauciņā orientējas!

 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu