Kādēļ jāsaglabā lats? - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Kādēļ jāsaglabā lats?

Analītika > Monetārā politika

Autore: Alma Kopa, pirmpublicejums draugiem.lv 19.01.2013, diena.lv/blogi/suverenssuverens 26.01.2013

"Nauda valda pār pasauli. Bet kas valda pār naudu?"
1)

Vadlīnija: katastrofa Latvijā kā motīvs -  pasludina Latviju kā teritoriju, kur nepieciešams īpašs status – ideja - iesniedz pieņemšanai, pieņem un realizē attiecīgos likumus – pārvar katastrofu

Katastrofa Latvijā kā motīvs

Paskatoties uz šodienas situāciju neviļus gribas raudāt. No 2,7 miljoniem iedzīvotāju Latvijā 1987. gadā 2011. gadā reģistrēti vairs tikai 1,9 miljoni 2). Tā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās par 30 procentiem 24 gadu laikā, neskaitot dabisko pieaugumu. Ja tiks turpināta Latvijas politika tādā pašā virzienā, tad vēl pēc apmēram 25 gadiem Latvijā būs vairs 1,5 miljoni iedzīvotāji.

Visi demogrāfiskie rādītāji Latvijas teritorijā ir katastrofāli: iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās, strauja emigrācija, strauja dzimstības samazināšanās, strauja vidējā mirstības vecuma samazināšanās.

Šeit salīdzinājumam norādīšu, ka kopš 1940. gada Latvijas iedzīvotāju skaits pastāvīgi ir pieaudzis 3). No 1886 tūkst. 1940.g., 2093 tūkst. 1959.g., 2364 tūkst. 1970.g. un 2521 tūkst. 1979. g. uz gandrīz 2,7 milj. 1987. gadā. Zināms pieaugums bija saistīts ar darba imigrāciju no citām padomu republikām. Bet arī pašu latviešu un vietējo cittautiešu iedzīvotāju pieaugums bija straujākais 20. gs.

Visaugstākais dabiskais cilvēku pieaugums Latvijā novērojams 1960. gadā, kad tas sasniedzis vidēji 6,7 cilv
ēku. Šajā gadā uz 1000 iedzīvotājiem dzimuši 16,7 bet miruši 10 cilvēki. 1985. g. uz 1000 iedzīvotājiem dzimuši 15,2, bet miruši 13,1. Dabiskais pieaugums bijis tātad vidēji 2,1 cilvēku uz 1000 iedzīvotājiem. 2011. g. uz 1000 iedzīvotājiem dzimuši 5,6, bet miruši 13,9 cilvēku. Tātad te nevar runāt par dabisko pieaugumu, bet gan par dabisko (vai arī politiski radīto) sarukumu par -8,3 cilvēkiem. 2011. gads nav izņēmums. Šāds proces ir novērojams jau otro desmitgadi. Tā ir demogrāfiskā katastrofa.

2011. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par apmēram 33 tūkst., 2010. gadā par 44 tūkst., tā varētu turpināt katru iepriekšējo gadu, un tie ir oficiālie dati. Turklāt ne visi emigrējušie cilvēki tiek reģistrēti.

Valsts iedzīvotāji ir jebkuras valsts leģitimitātes un nepieciešamības pamats. Valsts iedzīvotāji ir galvenais valsts elements blakus valsts teritorijai un valsts varai. Bez iedzīvotājiem nevienai politiskai vienībai jebkurā teritorijā nav nekādas nozīmes. Cilvēks ir galvenais valsts pastāvēšanas pamats un resurs. Pat ja kāda teritorija ir bagāta ar citiem dabas resursiem, bet tai nav savu iedzīvotāju, tai tad arī nav nepieciešama ne Saeima, parlaments, ne pārvalde. Šādu teritoriju nesauc par valsti.

Vērojot politiski aktīvo personu rīcību, kā arī valdības lēmumus, situācija nākotnē drīzāk strauji progresēs Latvijai un Latvijas sabiedrībai nevēlamā virzienā. Tas ir pilnīgas valsts un tās sabiedrības iznīcināšanas virzienā.

Kādi ir pamat iemesli demogrāfiskai katastrofai Latvijā? Cilvēks, kā dabas sastāvdaļa spēj pastāvēt un dzīvot tikai tam piemērotos apstākļos. Tas nozīmē, ka tam ir nepieciešama stabila un droša mītne, veselīga un pietiekošā apjomā pārtika un citi draudzīgi un uz sadarbību orientēti cilvēki, jo cilvēks ir sabiedriska būtne. No laika gala cilvēks ir radis pats rūpēties par šīm pamatvērtībām un pamatnepieciešamībām un tās organizēt un dalīt tā, lai tās apmierinātu paša un kopienas vajadzības un intereses.

Šodien mēs nedzīvojam pirmatnējās kopienas iekārtā. Darba dalīšana un cilvēka šaurā specializācijas procesā mēs esam organizējušies valstīs ar nolūku atvieglot savas tautas kopā turēšanos un kopēju attīstību atbilstoši mūsu vēsturiskajai kultūrai, tradīcijām, saimniekošanas principiem un tikumam. Sabiedrībai un valsts pārvaldei šajā procesā ir dažādi uzdevumi un funkcijas.

Kādi uzdevumi, funkcijas un pienākumi ir sabiedrībai un kādi uzdevumi, funkcijas un pienākumi ir valsts valdībai darba dalīšanas procesā valsts mērogā? Valsts leģitimitāte ir vērtējama kā līgums sabiedrībai ar valsts varu. Valsts, vai precīzāk, valdība rūpējas par valsts iedzīvotāju drošību šajā valstī, šajā teritorijā. Rūpējas arī par apkārtējās vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Izpildot šo līgumu, valsts vara iegūst savu leģitimitāti sabiedrības kā valsts suverēna priekšā.

Tātad valdība garantē sabiedrībai drošību, bet sabiedrība savukārt garantē valdībai atbalstu, lojalitāti un nodokļu godīgu maksāšanu. Cilvēks turklāt šādā modernā sabiedrībā ir valsts suverēns. Tas nozīmē, ka tieši visu cilvēku kopums, tā vairākums demokrātiskā sistēmā, šādā sabiedrībā nosaka valsts politikas virzienu, kā arī sabiedrības iekārtu vai sistēmu pēc kuras tas vēlas dzīvot.

Kā tieši izpaužas cilvēka drošība kādā teritorijā, kas ļautu viņam šajā teritorijā justies droši, dzīvot, dibināt ģimenes, radīt bērnus un attīstīties? Kas ir tie faktori, kas noveduši Latviju demogrāfiskajā katastrofā?

Mūsdienu cilvēkam mūsdienu sabiedrībā tas nozīmē, ka viņam ir nepieciešams darbs, kas dos tam drošu iespēju iegādāties vai izīrēt drošu un stabilu mītni, un kas tam dos iespēju iegādāties veselīgu pārtiku nepieciešamajā daudzumā. Turklāt darbam ir jābūt nekaitīgam un atbilstošam cilvēka spējām, interesēm un iemaņām. Darbs nedrīkst aizņemt arī nesamērīgi lielu daļa cilvēka laika. Cilvēkam kā sabiedriskai būtne ir jābūt pietiekoši daudz laikam kopt attiecības ar citiem cilvēkiem, radiem un draugiem. Tāpat kā pamatnepieciešamība modernajā pasaulē vērtējama arī izglītība, kas ir piemērota darba viens no priekšnoteikumiem, kā arī slimības un vecuma aprūpe un nodrošinājums.

Iekšējā drošības garantija ir cieši saistīta arī ar valsts pienākumu celt sabiedrības labklājību. Tas nozīmē, ka valsts , t.i. valdības pienākums ir rūpēties, lai laika gaitā cilvēku dzīve šajā teritorijā no gada uz gadu uzlabotos, kļūtu vieglāka, patīkamāka un ērtāka. Tas nozīmē, ka valsts 100 priekšstāvjiem ir jārūpējas par tādiem likumiem, kas liktu cilvēkiem arvien mazāk strādāt, lai radītu arvien vairāk brīvo laiku sabiedrības attīstībai un cilvēka gara plaukumam, lai slimības un vecuma aprūpe kļūtu arvien labāku un lētāka, lai izglītība kļūtu arvien kvalificētāka un pieejama arvien lielākai sabiedrības daļai, lai izsīktu pēdējie netiesiskuma un korupcijas iedīgļi. Tas viss ir iespējams attīstoties jaunām tehnoloģijām un pie IKP tikumīgas sadales.

Sekojošie salīdzinājumi liecina par to, ka ne Saeima izdodot likumus, ne valdība, un ne valsts ne komunālā pārvalde nav radījusi Latvijas iedzīvotājam iespēju dzīvot un radīt savā tēvzemē. Latvijas iedzīvotājs acīm redzot nav spējīgs pastāvēt tik kaitīgā vidē, kāda šodien ir Latvija.

Ekonomikas parametri:
Industrijas mērķtiecīga šokveida iznīcināšana, lauksaimniecības iznīcināšana, jauno tehnoloģiju ignorēšana, inovāciju mērķtiecīga bloķēšana, bezdarba plānveida radīšana.

Paskatoties statis
tiku 4) lauksaimniecībā mēs redzam, ka 2011. gadā Latvijā bija 164 tūkstoši slaucamas govis, 375 tūkstoši cūkas, bet 1985. gadā Latvijā bija 563 tūkstoši govis, kas ir 3,4 reizes vairāk un 1721 tūkstoši cūkas, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā 2011.g. 1960. gadā, t.i. 15 gadus pēc Otrā Pasaules kara, Latvijā bija 552 tūkstoši govis un 1051 tūkstoši cūkas. Tātad mēs varam droši teikt, ka šodien Latvija ir zem pēckara rādītājiem lopsaimniecībā. Un tieši tāds pats secinājums izdarāms salīdzinot citu lopu skaitu. Pat zirgi nebrīvajā Latvijā 1985.g. bija trīs reizes vairāk nekā 2011. gada brīvajā Latvijā (1985.g. 33 tūkstoši, 2011.g. 11 tūkstoši, bet 1960.g. 141 tūkstoši).

Paskatoties galveno lopkopības produktu ražošanu, jāsecina, ka 2011.g. gaļa (kautsvarā) bija 79,4 tūkstotis tonnas. 1985. gadā gaļa (kautsvarā) sastādīja 324,0 tūkst. tonnas. Tas ir tieši četras reizes vairāk. 1970.g. gaļa (kautsvarā) sastādīja 204,5 tūkstotis tonnas.

2011.g. bija saražots 845,2 tūkstotis tonnas piena, bet 1985. g. 1956,9 tūkst. tonnas, kas ir 2,3 reizes vairāk. 1970. gadā tika izslaukts 1712,8 tūkstotis tonnas piena.

2011.g. tika saražotas 665,4 miljoni olas, bet 1985.g. 880,3 milj. olas. Šeit kritums nav pārāk liels, tas ir tikai par 24 procentiem. Turklāt 1970. g. tika izdētas tikai 500 milj. olas, kas ir mazāk nekā 2011. g. Tātad olu produkcijā kritums ir attiecībā pret 1985.g., bet ne pret 1970.g.  Te vēl ir iespējama racionalizācija.

2011.g. tika saražots 133 tonnas vilna, 2010.g. 66 tonnas. 1985 g. tās bija 437 tonnas, kas ir 6,6 reizes mazāk nekā 2010 g. Visvairāk vilnas tika saražots 1970. gadā, proti, 678 tonnas.

Sējumu platība kopā Latvijā 2011.g. ieņēma 1086,7 tūkst. hektāru, 1985.g. 1653 tūkst. hektāru, 1940.g. tātad pirms kara 1964 tūkst. hektāru, bet 15 gadus pēc kara, 1960.g. 1534 tūkst. hektāru. Tātad šodien Latvija kopumā izmanto mazāk zemi sējumiem, nekā pēc un pirms kara. Iedzīvotāju skits gan attiecībā uz šo laiku nav būtiski mainījies, kas nozīmē, ka mēs varētu vairāk sēt, pabarot sevi un arī citus, kuriem nav tik auglīga zeme, ja valdība rūpētos par attiecīgu politiku tautsaimniecībā. Šodien diemžēl Latvijas lauksaimniecības preces veikalā jāmeklē ar lupu.

Ar graudaugiem 2011.g. Tika apsēti 526,6 tūkst. hektāru, 1985.g. 725 tūkst. hektāru, 1940. g. 1132 tūkst. hektāru, bet 1960.g. 564 tūkst. hektāru. Latvija šodien gandrīz sasniegusi 1960. gada līmeni graudaugu sējumiem.

Rapsis, kā zemes noplicinātājs toreiz netika sēts, toties tagad rapša apsējamā platība no gada uz gadu pieaug. 2011.g ar rapsi tika apsēti 121,3 tūkst. hektāru.

2011.g. 29,7 tūkst. hektāru tika apsēti ar kartupeļiem un 8,1 tūkst. hektāru ar dārzeņiem, tātad kopā 37,8 tūkst. hektāru. 1985.g. ar kartupeļiem un dārzeņiem tika apsēti 107 tūkst. hektāru, kas ir 2,8 reizes vairāk. 1940.g. šis rādītājs bija 148 tūkst. hektāru, bet 1960.g. 175 tūkst. hektāru. Izrādās, ka Latvijas iedzīvotāji vismaz trīs reizes mazāk ēd šos Latvijai tradicionālos produktus, nekā iepriekš, vai arī mums vairs negaršo vietējie kartupeļi un dārzeņi. Iespējams, mums tie ir apnikuši un mēs priekšroku tagad labprātāk dodam Polijas un citu valstu lauksaimniecības precēm. Noteikti tālais transporta ceļš tiem piedod īpaši pikantu garšu.

Sabiedrības gara dzīves rādītāji (kultūra):
Vietējās kultūras padarīšana par tūrisma objektu vai biznesu, kā arī svešas mazvērtīgas kultūras, izvirtības un demoralizācijas propaganda.

1985.g. Latvijas teritorijā bija 77 muzeji, 1940.g. 30, bet 2011.g 107, 2009.g. 127. Tātad muzeju skaits Latvijā salīdzinājumā ar padomju laikiem ir pieaudzis.

Laikā no 2009.g. Līdz 2011.g. Latvijā bija 9 teātri, bet no 1970.g. līdz 1985.g. 10.  Teātru apmeklētāju skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2011.g. bija 462 cilvēki, bet 1984.g. 1000, tas ir vairāk kā divas reizes lielāks apmeklējumu skaits. Grūti šeit secināt iemeslus, tie var būt dažādi; gan kvalitātes, gan finanšu, kā arī citi.

Kā arī visi sociālie rādītāji:
Piemēram, skolu, bibliotēku, slimnīcu, ārstu skaita straujā samazināšana, izglītības sistēmas orientācija uz svešu, Latvijas sabiedrībai netradicionālu vērtību virzienu, Latvijai netradicionālu zema līmeņa pedagoģijas metožu pārņemšana un ieviešana, sabiedrības morāles pagrimums

2009. gadā beigās Latvijā pavisam bija 843 bibliotēkas, 2007. gada beigās to skaits vēl sasniedza 864. 1985.g. Latvijā bija 1336 bibliotēkas. 1960. gadā to bija visvairāk, proti, 1999, bet 1940.g. 175.

Latvijā 2011.g. beigās bija 70 slimnīcas ar 12 tūkst. gultām, 2009.g. bija 69 slimnīcas ar 14,4 tūkst. gultām, 1985.g. bija 184 slimnīcas ar 36,4 tūkst. gultām, bet 1960.g. 269 slimnīcas ar ar 23 tūkst. gultām. Salīdzinājumā ar 1985.g. Šodien mums ir 2,6 reizes mazāk slimnīcu, tas nozīmē apgrūtinātāku pieejamību iedzīvotājiem slimnīcām. 2011.g. slimnīcās strādāja gandrīz 8000 speciālistu, bet 1985.g. to skaits pārsniedza 12,5 tūkstotošus.

Visu veidu vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā 2011/12.g. bija 839 ar 218 tūkst. skolnieku, 1940/41.g. 1626 ar 241,8 tūkst. skolnieku, 1975/76.g. 1055 skolas ar 375,2 tūkst. skolnieku. Skolu skaita samazināšana valstī neliecina par labklājības celšanos, bet gluži otrādi. Tas liecina par to, ka ceļš uz skolu skolniekiem ir garāks, vai arī, ka klases vai skolas ir lielākas.  

Tādēļ pietiek melot sev un visai pasaulei, it kā Latvija būtu pārvarējusi krīzi. Mēs atrodamies dziļi dibenā, ja salīdzina, kāda plaukstoša un dziedoša zeme Latvija bija 80-jos gados. Bet visbēdīgākais ir tas, ka mēs varam krist vēl daudz dziļāk. Vēl var izbraukt gandrīz divi miljoni Latvijas iedzīvotāju, uz ko aktīvi aicina Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Es nezinu otru tādu valsti ES, kur, aicinot tautu izbraukt, valsts prezidents būtu noturējies savā amatā kaut vel vienu dienu!

Padomju laikos mēs nedrīkstējām brīvi ceļot un nedrīkstējām valdību kritizēt, bet mēs drīkstējām būt saimnieki, drīkstējām ražot, drīkstējām attīstīties. Izglītības līmenis, bibliotēku un kultūras namu skaits visā Latvijas teritorijā pieauga no gada uz gadu. Latvijas māksla un kultūra plauka. Tagad pēc statistikas datiem vidēji gandrīz katrs pilngadīgs cilvēks Latvijā ir parādnieks. Bieži parādā par to dzīvokli, kuru viņš pats, vai viņa vecāki 70-jos gados cēla. Toreiz mēs bijām vairāk brīvi nekā mēs jutāmies. Šodien mēs esam mazāk brīvi nekā domājam.

Pasludina Latviju kā teritoriju, kur nepieciešams īpašs status

Ja Latvija grib kā valsts vēl pastāvēt, un ja Latvijas sabiedrība grib kā vienota sabiedrība ar kopēju kultūru, tradīcijām, tikumību un dzīves izpratni saglabāties, tad nekavējoties ir jāmaina politiskais virziens. Tūlīt nepieciešams spert soļus Latvijas kā valsts glābšanas virzienā.

Latvijai jau šodien nepieciešama alternatīva politika. Atbildību par patreizējo Latvijas valsts iznīcības politiku nes ne tikai valdība un Saeima, bet arī katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš šo Saeimu ir ievēlējis un kurš vēsā mierā noskatās uz Latvijas un Latvijas sabiedrības iznīcināšanu.

Šodien Latvija ir Eiropas Savienības (ES) sastāvdaļa. ES Lisabonas līgumos ir noteikts, ka "Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību." 5).
"Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu." 6). Turpat tālāk "Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību. Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību (...)". "Tā veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu starpā." Bet 3. pantā "Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tā respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību. Jo īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā."

Tātad ES līgumi ir ieinteresēti ES tautu labklājībā un konvergencē. Tieši ES ietvaros Latvijai ir ne tikai visi iemesli pieprasīt īpašu statusu ES, bet pat pienākums to darīt, raugoties uz Māstrihtas līgumā (1992.g.) iekļautajiem konvergences principiem. Māstrihtas līgums paredz, ka ES valstīm, bet jo īpaši Eiro zonas valstīm jāpielīdzinās savos tautsaimniecības rādītajos, piemēram, produktivitātē, vienai otrai, kā arī katrai nacionālajai valstij jāpanāk ekonomiska un finansiāla stabilitāte.

Latvija šodien ir gadu desmitiem attālinājusies no ES centra valstu ekonomikas rādītājiem ražošanā, lauksaimniecībā u.c. Latvijā praktiski ir iznīcināta jebkāda ražošana. Lauksaimniecība vairs nespēj pabarot jau tā mazsakitlīgo sabiedrību. Tādēļ Latvijai nekavējoties jāpieņem tādi likumi, kuri tai ļautu vismaz saskatāmā nākotnē pietuvoties konvergences parametriem.

Jau gadu desmitiem tiek kritizēti Māstrihstas kritēriji, kuri izklāstīti 126. un 140. pantos (Lisabonas līgums), kuros tiek minēti tikai virspusēji un viegli manipulējami kritēriji kā relatīvi stabils inflācijas līmenis, ierobežots valsts parādu apjoms uz IKP (iekšzemes kopprodukts),  budžeta deficīts 3% robežās no IKP un maiņas kursa stabilitāte piesaistītai valūtai. Šie kritēriji absolūti nenorāda uz to, vai valsts tik tiešām ir sasniegusi konverģences līmeni ar ES centra valstīm savā ražošanā un tirdzniecībā. Latvijas ārējā tirdzniecība ir stipri vienpusēja ar milzīgu importa pārpalikumu.

Latvija šodien ir apmēram tādā pašā situācijā, kā Grieķija, Spānija un Portugāle iestājoties Eiro zonā. Tas nozīmē, ka iestājoties vienotās valūtas zonā kā tautsaimniecības ziņā atpalikusi un nekonverģējusi valsts, Latviju sagaida pēdējo producējošo uzņēmumu slēgšana, kā tas bija savā laikā augstāk minētajās valstīs. Tas savukārt nozīmē bezdarba pieaugumu, emigrāciju un nepieciešamību celtu nodokļus sakarā ar samazināto ražošanu, pieprasījumu un nodokļu ienākumiem valsts kasē. Krīzes gaitā rodas nepieciešamība pēc jauniem kredītiem gan privātajā gan valsts sektorā, uz attiecīgi augstākas procentu likmēm. Rezultāts ir valsts bankrots. Tāda valsts zaudē pēdējo suverenitāti, spiesta pakļauties Eiropas komisijas fiskālās disciplīnas (bardzības) diktātam un kontrolei, zaudē savu varu pār valsts budžetu (skatīt: ES Fiskālais Pakts
).

Tādēļ es pieņemu, ka šodienas Eiropas Savienība Eiro krīzes stāvoklī varētu būt ieinteresēta reģionālās attīstības politikā Latvijas teritorijā. Jo pretējā gadījumā tā vājinās vēl vairāk tā jau krīzē nonākušo Eiro. Latvijai ir jāpieprasa īpašs, iespējams pārejas status. Šī īpašā statusa nepieciešamība ir izklāstīta augstāk
. ES nav vajadzīga papildus valsts uz iznīcības robežas.

Ideja

Kādi varētu būt instrumenti, lai panāktu valsts stabilizēšanos. Noteikti katram te šaujas prātā uzreiz vairākas lieliskas idejas. Viena no iespējām ir pasludināt nepieciešamību padarīt Latviju par reģionālās attīstības teritoriju. Reģiona efektīvas attīstības veicināšanai ieviest papildus naudu. Par papildus naudu noteikt šodienas Latu.

Jau tagad ES teritorijā darbojas dažādi reģionālās attīstības projekti.

Lisabonas līguma nodaļā Ekonomiskā, Sociālā un Teritoriālā Kohēzija 158. panta teksts ir sekojošs: "Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizacija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu rajoni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni."

Lai arī Latvija nav galējie ziemeļu rajoni vai sala, tomēr mūsu valsts reģionā ir novērojama būtiska un pastāvīga gan ekonomikas gan demogrāfijas katastrofa, kura radusies daļēji restrukturizācijas dēļ.

Eiropas Savienības līgumos daudzas dalībvalstis ir panākušas sev īpašus noteikumus, tādēļ es esmu optimistiska, ka arī Latvija varētu sev tādus panākt, ja pacenstos.

Kā zināms, valdība ir nolēmusi 2014. gada 1. janvārī likvidēt norēķināšanos Latos, tātad likvidēt Latu, pārņemot supranacionālo valūtu Eiro. Būtu Latvijas valdība vismaz tik pat gudra, cik gudras ir Polijas, Čehijas, Bulgārijas, Zviedrijas, Rumānijas, Ungārijas valdības, tā būtu atlikusi iestāšanos vienotajā norēķinu zonā vismaz līdz tam laikam, kamēr tur vairs nevalda Eiro krīze un pilnīga neziņa par to, kad tā varētu beigties. Dānijai un Apvienotai Karalistei ir īpašas tiesības (likumi Lisabonas līgumā), kuri šīs valstis atbrīvo no iestāšanās zonā.

Daudzi nopietni ekspert uzskata, ka krīze beigsies ar Eiro bankrotu. Tas nozīme šīs valūtas un zonas sabrukumu. Tādēļ tādu Latvijas valsts valdības rīcību var droši nosaukt par noziedzīgu. Par neapdomīgu to nedrīkst nosaukt, jo valdībai ir visas iespējas jebkuru valsts mēroga svarīgu soli apdomāt un apspriest gan ar tautu, izvirzot referendumu, gan arī ar ekspertiem.

Tieši tagad, kad Latvijas valdība ir nolēmusi likvidēt formālo Latvijas valsts vietējo norēķinu vienību Latu un pievienoties supranacionālai norēķinu sistēmai Eiro, tas ir iestāties Eiro zonā, mums ir iespēja un eksistenciāla nepieciešamība ieviest savu vietējo komplementāro reģionālo naudu, komplementāro norēķinu sistēmu. Kā šīs sistēmas pamatvienību Latvija var izmantot jau esošo, mums pazīstamo un iemīļoto Latu.

Ko nozīmē komplementārā nauda?

"Ļoti plaši pasaulē tiek ieviesta tā dēvētā komplementārā nauda. Tā ir parasti reģionāla vai lokāla nauda, kura neaizstāj pastāvošo nacionālo naudu, bet gan papildina to. Tas nozīme, tā tiek izmantota reģionālajā un lokālajā saimniecībā paralēli valsts naudai. Tādas alternatīvo norēķinu sistēmas pēdējos 20 gados ir kuplā skaitā pavairojušās. Piemēram visaktīvākā šeit ir Japāna, kur darbojas vairāk kā 3500 alternatīvas norēķinu sistēmas, tai seko Argentīna ar apmēram 3000 projektiem, Itālijā ap 2500, Vācijā vairāk kā 2000 un daudzās citas vietas pasaulē. Ne vienmēr tā ir drukāta nauda uz papīra. Tai var būt visdažādākās izpausmes."
7)


Pēc šeit piedāvātās idejas Lats var tikt pieņemts kā reģionāla papildus nauda visā Latvijas reģionā. Šādu likumu ir tiesīga pieņemt Saeima.

"Lokālās norēķinu sistēmas veicina lokālo attīstību, savstarpējo tirgu, sociālo atbalstu un apkārtējās vides saudzējošus projektus. Tādas sistēmas ietvaros nauda neaizplūst starptautiskajos finanšu tirgos, lai iegūtu iecerētos maksimālos procentus, bet gan paliek reģionā, kā jau reģiona norēķinu sistēma. Tādēļ tā veicina tieši šī reģiona attīstību, investīcijas pašu novadā, lokālajā uzņēmējdarbībā, tādējādi veicinot arī jaunu darba vietu radīšanu pie pašu namdurvīm. Jo īpaši efektīvi darbojas alternatīvā norēķinu sistēma, ja komunālās iestādes tajā iesaistās, dodot iespēju reģiona iedzīvotājiem nomaksāt ar alternatīvo naudu reģiona nodokļus un nodevas."
7)

Par komplementāro norēķinu sistēmu var izlasīt arī sekojošos ierakstos:
„Kas tā tāda „papildus nauda"?" 8), „Īsa pamācība naudas buršanā" 9),  „Bankas un naudas krīžu sistēmiskais princips (un ko darīt)" 10), „Naudas tipoloģija" 11), „Naudas Alternatīvas" 12), "Uz parādu, paradu sistēmā mūžam nedzīvosi - Ja vienīgi mūžs dikti īss" 13), "Kādēļ vispirms ir jāatrisina naudas problēmas jautājums?" 14), "Nacionālā valūta, nodokļi un valsts neatkarība" 15).

Komplementārais Lats varētu būt tāda nauda, kura kalpotu sabiedrībai un ne kurai sabiedrība kalpo.

Padarot Latu par komplementāro naudu un par oficiālu norēķina naudas zīmi, mēs atrisināsim bezdarba problēmu, jo darba LR ir daudz, ir arī daudz darīt gribētāju, atduramies tikai uz naudas problēmu. Tad atrisināsies arī demogrāfiskais un visi pārējie jautājumi.

Tādēļ valsts suverēnam vajadzētu pretiedarboties uz šo valdības noziedzīgo soli. Suverēnam, kas ir Latvijas tauta saskaņā ar Satversmes 2. pantu, jāpieprasa no valdības, valsts un sabiedrības aizsargājošu politiku. Jāpieprasa tāda politika, kura ļautu Latvijai un tās sabiedrībai iziet no augstā
k aprakstītās katastrofas.

Šādu reģionālo projektu leģitimitāti nosaka nacionālie, reģionālie vai komunālie likumi un normas.

Šodienas Latvijas Republikas likumā Par Latvijas Banku, 4. pantā noteikts, ka "Latvijas Bankai ir monopoltiesības izlaist nacionālo naudu — banknotes un monētas kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī. Latvijas Banka nosaka oficiālo kursu nacionālās naudas vienības apmaiņai pret ārvalstu valūtu." Šī paša likuma 34. pantā teikts, ka "Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība ir lats, kurā ir 100 santīmu. Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Naudaszīmju aprakstu, numurēšanu, reģistrāciju un monetāro segumu nosaka Latvijas Bankas padome." Tā ka, ar 2014.g. 1. janvāri mums vairs nebūs nacionālās valūtas, tad tuvākajā laikā šie likumi tiks mainīts. Tad Lata vietā, kā vienīgais maksāšanas līdzeklis stāsies Eiro, ES vienotā norēķinu sistēma.

Tieši tagad Latvijas suverēnam vajadzētu pieprasīt referendumu par Lata saglabāšanu nevis kā nacionālo maksāšanas līdzekli, bet gan kā komplementāru, tas ir papildus, reģionāla mēroga maksāšanas līdzekli. Šis ES reģions ietver sevī visu Latvijas teritoriju, jo kā iepriekš tika noskaidrots, demogrāfiskā katastrofa skar visu Latvijas teritoriju.

Pieprasīt referendumu par to, ka blakus jaunajai supranacionālajai ES vienotajai norēķinu sistēmai Eiro, Latvijā, kā reģionam, kur ir novērojama būtiska un pastāvīga gan ekonomikas gan demogrāfijas katastrofa, kura radusies daļēji restrukturizācijas dēļ, nepieciešams ieviest uz laiku, kamēr katastrofa tiks novērsta, komplementāro maksāšanas līdzekli.

Par komplementāro, papildus maksāšanas līdzekli izmantojams līdzšinējais vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Lats. Jo sākot ar 2014. gada 1. janvāri Lats zaudē savu līdzšinējo funkciju, kā nacionālais maksāšanas līdzeklis. Ņemot vērā Latvijas smago ekonomisko stāvokli, nebūtu racionāli un ekonomiski izdot jaunu papīra naudu, ja Latvijai tieši atbrīvojas līdzšinējā naudas zīme, tas ir Lats.

Daži tehniski paskaidrojumi

Kā zināms, papīra Latu šodien un jau kopš 1994. gada emitē LB. Papīra Lats tiek emitēts atbilstoši tam, cik valūtas rezerves Latvijas Bankai ir Eiropas Centrālajā Bankā (ECB), ar konkrēti noteiktu bet variablu segumu apmēram 2 % apjomā. Tātad, lai izlaistu 1 papīra Latu (skaidro Latu), pietiek noguldīt ECB 2 santīmus rezerves segumu citā valūtā, galvenokārt dolāros. ECB nosaka, cik Eiro, vai arī nacionālo naudas zīmju drīkst izlaist katra ES valsts.

Komercbankas Latvijas teritorijā tāpat kā lielākajā daļā pasaules valstu, emitē bezskaidro naudu par segumu liekot papīra Latus LB. Šeit segums sastāda arī apmēram divus procentus. Tātad uz vienu papīra vai metāla Latu kreditēšanas procesā tiek radīti apm
ēram 50 bezskaidras naudas Lati, vai vienkārši ieraksts uz kredītdevēja un kredītņēmēja konta datorā. Šo naudu dēvē arī par plastikāta naudu. Kaut arī tas nav oficiālais maksāšanas līdzeklis LR, tomēr ar plastikas kartēm var norēķināties gandrīz jebkurā veikalā. Šādai naudai nav nekāda seguma. Segums skaidrā naudā tai ir tikai 2%. Ja Latvijas iedzīvotāji vienā dienā pēc norunas nolemtu izņemt visu naudu skaidrā naudā, kura tiem it kā ir uz kontiem, tad šajā dienā bankrotētu visas bankas Latvijā. Skaidrā nauda bankām ir mazliet vairāk nekā 2%, jo tās ne vienmēr maksimāli izmanto savas iespējamās rezerves.

Tā kā šāds naudas radīšanas mehānisms pasaulē tieši noved un ir jau kārtējo reizi novedis norēķinu sistēmas krīzē, tad tas nekādā gadījumā nav turpināms, vai iesakāms arī reģionālās komplementārās norēķinu sistēmas ieviešanā.  Šādā sistēmā nauda vairs nav maiņas objekts vai instruments, bet gan apšaubāms uzkrāšanas objekts ar apšaubāmu pašvērtību.

Naudai, nepieciešams cits ekvivalents, un ne parādi, kā tas ir šodien. Tāds ekvivalents var būt IKP, tas ir preču un pakalpojumu apjoms valstī. Aktuālajā sistēmā naudas masa pieaug eksponencionāli un ir pilnīgi nekontrolējama, bet IKP nepieaug eksponenciāli, bet gan iesākumā lineāri, un tad, kad situācija ir nostabilizējusies, tad arī IKP pārstāj augt, nostabilizējas uz attiecīgai sabiedrībai nepieciešamā un iespējamā līmeņa. Tātad arī naudas apjomam ir jāpieaug IKP pieauguma tempos. Ja runājam par reģionālo komplementāro norēķinu sistēmu, tad šāda Lata ekvivalentam ir jābūt arī reģionālam IKP.

Ko nozīmē reģionālais IKP? Tā ir tā IKP daļa, kuru izrēķina no valsts IKP daļas, kura rāda tikai reģionālo pakalpojumu un preču daļu. Tātad reģionālais IKP ietver sevī tikai Latvijas reģionā ražotās preces un pakalpojumus. Tikai šādas preces un pakalpojumus var nopirkt par reģionālo Latu. Reģionālais Lats savukārt ir tikai reģionālo preču un pakalpojumu, tātad reģionālā IKP ekvivalents. Šādu latu nerada uz kredīta, to nerada uz parādu pamata. Šādu naudu sauc arī par pilnu naudu, jo tai ir pilns segums. Apgrozībā tātad nonāk tikai papīra un metāla Lati un santīmi, un tikai ar tādiem ir iespējams norēķināties. Bezskaidrie Lati netiek ne radīti, ne arī pieņemti kā nomaksas vienība.

Pirms ievieš Latu par reģionālo valūtu jāapzinās tā pamatmērķi un uzdevumi. Kāds ir šis komplementārās naudas mērķis? Ja tā mērķis ir novērst demogrāfisko katastrofu Latvijā, tad tam ir jāveicina reģionālās saimniecības atdzimšana. Ja negribam Lata inflāciju, tad tam ir jābūt pilnai naudai. Tas nozīme tam jābūt 100% segtam ar reālo reģionālo IKP, ar Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem. Ja negribam uzņemējdarbībai, sabiedrībai un apkārtējai videi kaitīgu konkurenci, tad šāds reģionālais Lats izplatāms bez procentiem. "Ja Latvijai rastos tāda iespēja, tā būtu neaptverama laime. Tādu priekšnoteikumu gadījumā iespējams radīt arī jaunu sabiedrību, jaunas savstarpējās attiecības, ekonomikas plaukumu, pārticību, sociālo drošību, pilnu nodarbinātību, apkārtējās vides aizsardzību un individuālo vēlmju apmierinājumu."
16)

Latvijas Banka, kā pilnīgi autonoma iestāde, kura nepakļaujas ne suverēna, ne tā 100 priekšstāvju, ne arī Latvijas valdībai, protams pāries uz Eiro regulāciju, kā tas ir noteikts ECB noteikumos. Tādēļ reģionālā Lata regulāciju ir jāatdod Finanšu Ministrijas rokās, kura nes atbildību par to suverēna priekšā.

Šajā sakarā izstrādājami un pieņemami attiecīgi likumi.  

Īpašā valsts iestādē reģistrējas visi tie Latvijas uzņēmumi, kuri vēlas ražot "tīru", tas ir 100% Latvijas preci, un sniegt pakalpojumus izmatojot Latvijā ražotus produktus. Ievest un izmantot izejvielas, bet ne pusfabrikātus ir atļauts. Par šādām, Latvijas reģionā ražotām precēm un pakalpojumiem var norēķināties reģionālajā naudā, tas ir Latos.

Jāpieņem likums, ka valsts un komunālās iestādes garantē arī pieņemt nodokļus un nomaksas reģionālajos Latos. Nepieciešami arī likumi, kas nosaka, ka arī komunālos maksājumus iespējams maksāt reģionālajos Latos.

Tāpat nosakāms, ka valsts un komunālas iestādes 10% ierēdņu algas izmaksā reģionālajā norēķinu valūtā, t.i. Latos. Tādējādi tiek veicināta reģionālā IKP veidošana, reģionālo preču ražošana un pakalpojumu sniegšana. Tiek veicināta uzņēmējdarbība reģionos, tiek mazināts bezdarbs, tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte un drošība.

Suverēnam ir jāpieprasa tādi likumi no likumdevēja, tas ir no Saeimas un valdības, kas novērstu demogrāfisko katastrofu Latvijā, un līdz ar to Latvijas iznīcināšanu.

Kursam starp reģionālo Latu un supranationalo Eiro ir jābūt brīvam. Jo mēs esam pārņēmuši brīvā tirgus ekonomikas ideoloģiju. Eiro ir inflacionāra nauda pēc savas būtības. Par pastāvīgu Eiro inflāciju zem 2% ir jārūpējas ECB, kā arī nacionālajām centrālām bankām saskaņā ar to likumiem. Reģionālais Lats, kā pilna nauda ar 100% reģionālo reālo IKP segumu nebūs inflacionāra nauda. Tādēļ to savstarpējam kursam ir jābūt brīvam. Jo pilnās naudas vērtība pakāpeniski pieaugs attiecībā pret inflacionārās naudas vērtību.

Lai arī ieraksts diemžēl izveidojies ļoti garš, cerams tā ideja būs nonākusi līdz lasītājam. Kā lasītājs noteikti saprata, šajā ierakstā nav runa par Lata kā papīra vai kā norēķinu sistēmas glābšanu, bet gan galvenokārt par Latvijas, Latvijas sabiedrības un Latvijas kultūras glābšanu, izmantojot pēdējo glābiņu ne-suverēnā valstī, proti reģionālās atbalsta un attīstības politikas reģionālo komplementāro norēķinu sistēmu. Kā šīs sistēmas vienību mēs varam izmantot mums vēl šodien psiholoģiski piederošo un iemīļoto Latu.

PS:
Augstāk minētā ideja uztverama kā ideja un ne kā jau pilnībā izstrādāts projekts. Lai to padarītu par reālu projektu būtu vēl jāpiestrādā pie vairākām svarīgām detaļām. Tas ir speciālistu darbs. Suverēnam nav jāuzņemas speciālista uzdevumi. Pietiek ar to, ka suverēns izsaka savu konkrētu velmi par sev vēlamajiem maksāšanas līdzekļiem savā valstī, savā sabiedrībā. Likuma normas, un suverēna vēlmes īstenošanu uzņemas valdība un pārvalde. Tie arī noskaidro, kādas jaunas institūcijas dibināmas un kam kādas funkcijas un pilnvaras dodamas, lai īstenotu tautas izvirzīto velmi.

Tautas, t.i. suverēna uzdevums ir skaidri artikulēt, izteikt savu vēlmi. Šodien mēs nevaram atļauties cerēt uz to, ka Saeimas deputāti iesniegs attiecīgus likumus izskatīšanai Saeimā. Tādēļ šoreiz pašam suverēnam ir jāķeras pie referenduma ierosināšanas. Tie, kas uzskata, ka Latvijā vajadzīga papildus nauda Latvijas reģiona attīstībai var izmantot šo ideju referendumam vai arī rakstīt man uz adresi: suverenssuverens@ymail.com . Ja būs atsaucība, tad var mēģināt organizēt referendumu.

Vēl daži citāti un raksti:

Vairāk par reģionu attīstību lasiet šeit:
"Kādēļ ir naivi gaidīt uz investīcijām lauku reģionos (manas pārdomas)" 17)


Daži citāti:

"Naudai, ne nacionālajai, ne komplementārajai, kuras uzdevums ir preču un pakalpojumu apmaiņas atvieglošana, vislabāk nevajadzētu pildīt vērības uzkrāšanas funkciju. Lai novērstu šo naudas nelabvēlīgo funkciju vēstures gaitā ir pielietotas dažādas metodes. Analizējot šo naudas funkciju jāpievēršas naudas vērtībai atkarībā no laika."
16)

Kādēļ bez procentiem
?

"Nozīmīgākais naudas mērķis jau kopš 500 gadiem ir tā dēvētā seignorage, procentus nesošs naudas pavairošanas princips naudas pavairošanas nolūkā. Šādas naudas sistēmas rezultātā vērtības un īpašums nepārtraukti pāriet no mazturīgo rokām turīgo īpašumā. Procentu sistēma tātad veicina kapitāla koncentrāciju naudas izdevēju un pirmo tas izmantotāju rokās."
16)

"Ļaudis tiecas krāt naudu, ja viņi par tās krāšanu saņem procentus. Šāds princips ir visu banku aizņēmumu sistēmas rezultātā radītās konvencionālās naudas pamatā. Procenti aug proporcionāli laikam. No otras puses, kredītņēmējs maksā procentus par kredītu. Šodien tikai Islāms aizliedz aizdot naudu uz procentiem. Šāda nauda stimulē investīcijas naudā un nevis lietišķās vērtībās."
16) Uzkrājot naudu, tā tiek izņemta no tautsaimniecības cirkulācijas un tādējādi tiek bremzēts pakalpojumu un preču ražošanas un apmaiņas process. Rezultātā samazinās uzņēmējdarbība, pieaug bezdarbs, sarūk investīciju apjoms.

"Interesanta naudas pavairošanas metode ir LETS-gredzenam vai Time Dollar sistēmai. Šeit nauda tiek pavairota atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma. Ja ir pieprasījums un kāds piedāvātājs spēj apmierināt to, tad šī darījuma rezultātā tiek radīts piedāvātāja un pieprasītāja nolīgtais naudas daudzums. Šādas sistēmas priekšrocības ir tās, ka tā pati sevi regulē, un ka tajā netrūkst nauda tik ilgi, kamēr pastāv pieprasījums."
16)

Nepieciešams nacionalizēt Latvijas Banku un LATU
18)

Kā arī ļoti daudzu citu autoru rakstus, grāmatas, video materiālus.


1) Prof. Bernd Senf lekciju cikla nosaukums.
2)
Pēc ekonomikas prof. M. Hazana aprēķiniem, pēc CSB oficiālajiem datiem: 2,0 milj.
3) 1913. gadā Latvijā dzīvoja 2,5 milj. Iedzīvotāju, dati ņemti no  Latvijas PSR tautas saimniecība 1986.
4) Latvijas Statistika http://www.csb.gov.lv un  Latvijas PSR tautas saimniecība 1986.
5) 2. pants 1. rindkopa
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2007:306:0010:0041:LV:PDF
6) 2. pants 3. rindkopa turpat http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2007:306:0010:0041:LV:PDF
7) Bankas un naudas krīžu sistēmiskais princips (un ko darīt) http://www.diena.lv/blogi/bankas-un-naudas-krizu-sistemiskais-princips-un-ko-darit-13940895
8)
http://www.diena.lv/blogi/kas-ta-tada-papildus-nauda-13990190
9)
http://www.tautasforums.lv/?p=4197
10)
http://www.diena.lv/blogi/bankas-un-naudas-krizu-sistemiskais-princips-un-ko-darit-13940895
11)
http://www.diena.lv/blogi/naudas-tipologija-13931242
12)
„Naudas Alternatīvas"
13) http://www.diena.lv/blogi/uz-paradu-paradu-sistema-muzam-nedzivosi-ja-vienigi-muzs-dikti-iss-13934892
14)
http://www.diena.lv/blogi/kadel-vispirms-ir-jaatrisina-naudas-problemas-jautajums-13990191
15)
http://www.diena.lv/blogi/nacionala-valuta-nodokli-un-valsts-neatkariba-13990192
16)
Naudas tipoloģija, http://www.diena.lv/blogi/naudas-tipologija-13931242
17) http://www.diena.lv/blogi/kadel-ir-naivi-gaidit-uz-investicijam-lauku-regionos-manas-pardomas-13990194
18)
http://www.diena.lv/blogi/nepieciesams-nacionalizet-latvijas-banku-un-latu-13946693

13 Komentāri
Average Vote: 4.0/5

 
Alma
2013-05-24 16:01:56
Mana ideja par Latu kā komplimentāro valūtu pamazām sāk izplatīties. To nu ir pārņēmis arī K.Āboliņš savā rakstā "Par reģionālo valūtu.
Alma
2013-05-24 16:04:03
Skatīt http://www.tautasforums.lv/?p=6681
dags
2013-07-07 20:01:13
vai esiet sasieti ar Dreugiem.lv? Informācijai raitāk jāapstaigā masas
2016-09-14 11:11:29

Silly for t cialis generic effectiveness pills products.
2016-10-18 08:50:57
cheap cialis Coupon How to get a Cialis (tadalafil) discount coupon for erectile disfunction (ED).
2016-11-24 08:06:46
Listen cialis generic soft Side Effects Cialis is a medication used for treating erectile dysfunction in men.
2016-12-21 15:53:29
So, in order for viagra fast delivery to work, the chemicals must already be in the penis.
2017-01-25 12:50:24
I want to report a what is correct dosage for cialis the discretion of the preceptor.
2017-01-25 14:09:00
Got generic cialis sale canada off for intercourse.
2017-02-28 04:51:29
brand name cialis Online for Male Impotence (Erectile Dysfunction) Click here to order Cialis online .
2017-04-19 16:29:57
Anadia daily cialis tadacip cipl Ovar viagra medicamento Vale de Cambra v is for viagra Ovar cialis o que ?
2017-08-09 16:35:35
Wwwfreeviagracom , recommended dosage for link for you cialis .
2017-10-13 14:15:48
Sex enhancer for men: Herbal viagra and adderall A natural sex enhancer for men.
 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu