Brīnišķīga Ervīna* vēstule Jūlijai** - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Brīnišķīga Ervīna* vēstule Jūlijai**

Ceļam jaunu Latviju

Diemžēl ir jāpiekrīt  Jūsu pesimisma noskaņām. Vai tiešām mums jāsaņem kāds briesmīgs trieciens, jānonāk sociālas katastrofas priekšā, lai sāktu kopā meklēt kādu konstruktīvu izeju, vienoties par kopīgām nostādnēm, idejām, ideāliem?! Vai tad jau nebūs par vēlu...?

  Šodienas realitāte prasa (pieprasa!) visiem sociāli aktīviem, saprātīgiem, godīgiem cilvēkiem, neapmierinātiem ar valstī notiekošajiem demokrātijas izkropļojumiem, ar stagnācijas tendencēm,  līdzīgi uztverošiem domubiedriem apvienoties uz kopīgas idejiskās platformas. Visiem, kuri vēlas, uztver un izprot pārmaiņu nepieciešamību, beidzot arī jāsaprot, ka tikai konsolidācijā  ir mūsu spēks! Ja katrs meklēs savu individuālo taciņu, sabiedrībā maz kas mainīsies – tā protestēs, burbuļos, dažādos veidos izrādīs savu neapmierinātību, ko veikli polittehnologi izmantos saviem mērķiem, bet būtiskas  konstruktīvas un pozitīvas izmaiņas tā arī izpaliks.

   Tādēļ ir nepieciešams ieinteresēts,  savstarpējā cieņā un uzticībā balstīts dialogs, kurā mēs rodam to, kas mūs integrē. Šāda rakstura dialogs var veidoties, ja tiek panākta vienošanās par principiem, kuriem piekrīt un kuras atbalsta, un apņemas ievērot visi dialoga dalībnieki, t.i., kad uzvar veselais saprāts, kad dominē izpratne par kopsaucēju un vēlme to atrast, noformulēt.

    Ja mēs turpināsim neieklausīties cits citā, neredzot primāros, racionālos, pragmatiskos vienojošos elementus,  dzirdēsim tikai sevi, strīdoties un konfliktējot par otršķirīgiem jautājumiem, ietiepsimies savās, bieži vien aizspriedumainajās, dogmatiskajās, pat savtīgajās pozīcijās, pastāvēsim tikai par savu taisnību, par sava vienīgā viedokļa pareizību, demonstrējot savu augstprātību, tad neapšaubāmi dzīve turpinās apstiprināt Jūlijas (arī manu) pesimismu.

    Vēlēties, gribēt un mācīties, kā arī izdarīt secinājumus no sūrās vēstures pieredzes, pārvarēt savu domāšanas kūtrumu, iedomību, neiecietību pret citādi domājošiem, uztvert citu domas ar izpratni, toleranci, meklēt un saskatīt kopīgo, nevis uzpūtīgi attiekties pret atšķirīgo, ignorējot citādu viedokli – lūk, patiesas vienotības ķīla, kad dažādi domājoši cilvēki ir apzinājuši un akceptējuši viņus vienojošos ideālus un konsolidējas uz vispārcilvēcisku vērtību pamata, neaprobežojas tikai ar gudru patiesību atkārtošanu, neauglīgu teoretizēšanu, bet darbos, savā rīcībā pierāda spēju vienoties. Nedrīkst taču izolēties savas idividualitātes šaurajos rāmjos  eksistēt savā egocentriskajā pasaulē, turpinot vainot citus, savu valsti, sabiedrību, bet nekādi nemēģinot ierobežot savu patmīlību, nespējot vai arī nevēloties tai pārkāpt pāri un rast motivāciju konsolidācijai kopējas lietas vārdā, labākas nākotnes  valsts labā. Un galu galā šī cildenā mērķa sasniegšanai būt gataviem ziedot savas savtīgās intereses uz sociālās kopības altāra.

   Protams, arī viens ir cīnītājs, bet tā vēl ir tikai dzirkstelīte tumsā , bet mums visiem ir vajadzīga liesmiņa – cilvēku kopība, kura nes lāpu, kliedējot tumsu. Ļoti ceru, ka gaismas Aplis*** ir viena no šādām lāpām, kurai vēl tikai jāturpina pieņemties spēkā, konstruktīvā dialogā vienojoties par kopsaucēju un aktīvi, radoši darbojoties šo kopējo vērtību īstenošanai dzīvē.

Vēlot nezaudēt optimismu,  ticībā, paļāvībā uz labo cilvēkos,

Ervins

P.S. Paldies par atsūtītajām vasaras atziņām****.

*
Ervīns Ceihners, http://ervinsceihners.blogs.lv/.
** Atļaujiet nenosaukt šeit uzvārdu.
***http://www.aplis.lv/
**** http://www.draugiem.lv/blogs/?t=my#/user/4558170/blog/?p=10271050

 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu