Egīla Levita kaitīgums Latvijas sabiedrībai - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Egīla Levita kaitīgums Latvijas sabiedrībai

Analītika > Visaptverošs

Autore: Alma Kopa, 23.05.2013

Valoda ir katras tautas kultūrvēsturiski izveidojusies savstarpējās saprašanās neatņemama sastāvdaļa. Mūsu svēts pienākums ir kopt mūsu valodas tīrību, attīstīt to un tai pašā laikā nepieļaut tās piesārņošanu ar svešvārdiem un to nozīmes izkropļošanu vai divdomīgu pārdefinējumu. Mūsu uzdevums ir rūpēties par to, lai latviešu valodas vārdu jēga netiktu izmainīta. Latviešu valoda ir viena no vecākajām indoeiropiešu valodām. Latviešu valodas vārdi un to saknes sastopami pat sanskritā. Tīras valodas vārdiem ir dziļa nozīme un jēga. Katra valoda atbilst savas sabiedrības vērtībām, tradīcijām, ticībai un kultūrai, kurā tā ir veidojusies. Tā piemēram vārds PALDIES nozīmē PALĪDZI DIEVS. Vienkārši, cēli un dāsni.

Egīls Levits,
Eiropas Savienības tiesas tiesnesis. bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē, kā arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts, kādā 2013. gada 30. aprīļa priekšlasījumā “Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?” Latvijas Universitātē cenšas izkropļot latviešu sabiedrībai ierastos vārdus un jēdzienus.

Leviti ir viena no 12 izraēliešu dzimtām, kuras saskaņā ar veco derību atvasinājušās no Jēkaba. Blakus Levitu dzimtai ir Rūbensa, Simeona, Jūda, Dana, Naftali, Gada, Ašera, Isašara, Zebulona, Jāzepa (Manase un Ibrahima), kā arī Benjamiņa dzimtas.

Levi bija Leas un Jēkaba dēls. Tieši viņa pēcteči bija izredzēti tempļu kalpošanai visiem izraēliešiem. Viņi bija vienīgie Izraēlas dzimtā, kuri neieguva īpašumā zemi. Tai vietā tikai viņiem bija atļauts iekasēt tempļa nodevas.

Jēkabs liedza Levita un Simeona dzimtām savu svētību pirms savas nāves un paredzēja viņu dzimtu izklīšanu par to, ka viņi nogalināja visus Zihem pilsētas vīriešu. Pirms nāves Jēkabs sasauca savus dēlus un teica: “Simeons un Levijs - tie abi ir brāļi; varmācības rīki ir viņu cērtamie cirvji. Viņu padomam lai nepiebiedrojas mana dvēsele, viņu pulkam lai nepievienojas mana sirds, jo tie savās dusmās ir nokāvuši cilvēkus un savā patvaļā sakropļojuši vēršus. Nolādētas lai ir viņu dusmas, jo tās ir varmācīgas, un viņu niknums, jo tas ir nežēlīgs! Es tos sadalīšu starp Jēkaba ciltīm un izkaisīšu viņus Israēlā.” (1. Mozus grāmata, 49. nodaļa 5.-7. http://www.bibele.lv/bibele/bibele.php ) Neskatoties uz to Leviti turpināja priestera darbu arī sekojošajos gadu tūkstošos.

Laika gaitā un izklīstot pa dažādām tautām radušies dažādi Levija vārda atvasinājumi. Tie ir Levins, Levi, Levy, Halevi, Halevy, Levits un līdzīgi. Viņu pēcnācēji izklīduši pa visu pasauli ir aktīvi valdošo pozīciju īpašnieki. Veljoprojām viņi virza viens otru un savus uzskatu, kuriem Jēkabs liedza savu svētību.

Izraēlietis Egils Levits, kurš sevi dēvē par latvieti un it kā iestājas par latviešu interesēm, īstenībā skalda un strīdina Latvijas sabiedrību. “Skaldi un valdi” ir vecs pārvaldes paņēmiens, kuru plaši pielietoja gan senie ēģiptieši, gan izraēlieši, gan arī mūsdienu valdītāji un politiķi.

Kādēļ tik negatīva nostāja pret šo aktīvistu?

Pievērsīšos te dažiem konkrētiem piemēriem. Šī ir mana kritika minētajam priekšlasījumam, kuru var apskatīt www.Tautasforums.lv lapā i. Priekšlasījums nav tā vērts, lai to klausītos divas reizes, klausījos to tikai vienu reizi, tādēļ pieļauju, ka esmu kādu vietu nepareizi sapratusi vai saklausījusi. Pēc būtības tas nav svarīgi. Jo mana kritika nevēršas pret personu Egīlu Levitu, bet gan pret uzskatiem, kurus viņš vai viņam līdzīgi cilvēki pauž. Uztveriet šeit uzrunu “Levits” ka īpašu cilvēku grupas apzīmējumu. Tā noteikti to nojautāt arī iepriekšējās rindkopās. Un ja nu esmu Egīlu Levitu nepareizi sapratusi, tad vēlos šeit atvainoties viņam.

Nolēmu pievērst lasītāja uzmanību dažiem momentiem, kuri mani šokēja šajā priekšlasījumā un kurus uzskatu par tik svarīgiem, kādēļ vēlos arī citu klausītāju uzmanību tiem pievērt. Neiesaku nevienam akli pakļauties manam vērtējumam. Klausieties, domājiet un veidojiet paši savu vērtējumu.

Un tā:

Kas ir tauta? Saskaņā ar skaidrojošo vārdnīcu tauta ir “Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija."ii Tā ir plaša cilvēku sabiedrība, kuru apvieno kopēja kultūra, vēsture un valoda. Šeit varētu vēl arī minēt tradīcijas, ticību un vērtības, kas gan reti enciklopēdijās tiek pieminēts.

Levits tautu izprot pavisam savādāk. Viņš šeit izmanto pavisam jaunu un neparastu jēdzienu “valsts tauta”. Katrs mēs kopš bērnības un skolas laikiem zinām, ko nozīme gan vārds tauta, gan vārds valsts. Satversmē runa ir par “Latvijas tautu” vai arī par “tautu”. Jēdziena “valsts tauta” mūsu valsts pamatlikumā nav. Bet ar to nepietiek, lai saprastu, ko Levits saprot ar jēdzienu “valsts tauta”. Viņš pats, protams, apzinās, ka nodarbojas ar jēdzienu maiņu vai viltošanu un tādēļ arī čakli ņemas savus jaunizdomātos jēdzienu viltojumus izskaidrot. Valsts tauta Latvijā esot radīta 1920.g. 27. maijā, kad pirmo reizi esot pieminēts šāds jēdziens. Tauta Latvijā tātad radusies tikai pusotru gadu pēc Latvijas dibināšanas un tā esot izzudusi pēc Latvijas valsts pastāvēšanas pārtraukšanas. Manā skatījumā te ar terminu “valsts tauta” ir domāti Latvijas neatkarīgās republikas pilntiesīgie pilsoņi, Latvijas valsts vēlēt tiesīgā sabiedrība. Kādēļ gan šeit nepieciešama tāda vārdu viltošana?

Skaidrs ir arī viens, par “valsts tautu” runā Vācijā (Staatsvolk). Un visticamāk, ka Levits pārņēmis šo nevajadzīgo tulkojumu, lai dezorientētu Latvijas sabiedrību. Vācijas mācību grāmatās par valsts pamatlikumu (Verfassung) starp “valsts tautu”, “nāciju” un “iedzīvotājiem” tiek likta vienādības zīme. Nācija ir tauta tās dabiskā nozīmē. Iedzīvotāji ir visi kādas valsts iedzīvotāji, ieskaitot citu valstu pilsoņus. Valsts tauta ir visi valsts juridiskie pilsoņi.

Kādēļ gan Levits grib mūs mulsināt, piedēvējot sen pazīstamiem vārdiem jaunu un svešu jēgu?

Saskaņā ar skaidrojošo vārdnīcu nācija ir “
Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve; tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi."
Levits uzskata, ka “Latvijas nācijas nacionālā vai valstiskā apziņa gan intelektuālā, gan neapzinātā līmenī ir vājāka nekā daudzām citām valstīm.” (Lai arī pats vēlāk skaidro, ka nācija esot politiska vienība, bet valsts juridiska, šeit gan abus jēdzienus jauc vienā.) Vēsture gan rāda tieši pretējo, jo neskatoties uz to, ka Latvijas sabiedrība jau vairāk nekā 800 gadus ir bijusi citām politiskām un juridiskām sabiedrībām pakļauta, tomēr spējusi saglabājusi savu īpašo nacionālo kopību. Tas manuprāt liecina par Latvijas sabiedrības stipro nacionālo kopību. Nesaprotu, kādēļ Levits izplata tādus melus? Vai viņam vēlme sasniegt tieši tādu vāju Latvijas nacionālo pašapziņas stāvokli, lai padarītu tādas Latvijas iekļaušanu Eiropas Federācijā gludāku? Kāda ēģiptiešu un vēlāk izraēliešu gudrība māca, ka pietiekoši bieži atkārtoti meli ar laiku tiek uztverti kā patiesība.

Vēl viens jauns jēdziens, kur izplata Levits ir “mājas valoda”. Šķiet arī tas ir kāds politisks tulkojums no kādas valodas. Zināju, ka ir jēdziens “cietumnieku valoda”. Varbūt šim zināmajam negatīvajam jēdzienam un “valodai” nav nejauša līdzība ar jaunizdomājumu “mājas valoda”. Ir tāds psihes manipulācijas instruments, viena jēdziena noskaņas pārnešana uz citu jēdzienu. Sabiedrībā, kura ciena citādi runājošus cilvēkus, viņu sarunas instrumentus sauc par dialektiem vai minoritāšu valodām. “Mājas valoda” skan noniecinoši un ierobežojoši. Tas atņem šīm valodām kultūras jēdziena nozīmi. Vai mēs to vēlamies attiecināt uz latgaļu dialektu vai valodu, vai arī uz krievu valodu?

Būtu interesanti dzirdēt, kā tad mājas runā. Nekad vēl neesmu dzirdējusi mājas runājam. Varētu jau arī ieviest biroja, ofisa, dzīvokļa, ģimenes u. l. valodas. Vai tad jēdziens dzimtā valoda ir novecojis? Vai tas vairs neatbilst šodienas modernajai pasaulei?

Pēc Levita teiktā, demokrātija prasot sabiedrības integrāciju, kas padarot vienošanos vieglāku. Tādēļ esot nepieciešams asimilēt citādi runājošos. Viena iespēja ir padarīt minoritāšu valodas un dialektus par “mājas valodām”. Aizliegt to mācīšanu skolās. Minoritāšu valodu un dialektu kultivēšana esot kultūrnāciju strukturālais vājums. Vēl viens jaunizgudrojums: “kultūrnācija”,,tā ir nācija, kura veidojusies no vienas tautas un kultūras. Tai pretstatā esot “politiskā nācija”, kura veidojusies uz politiskiem pamatiem vienas pastāvošas valsts ietvaros ar vairākām nācijām.

Vēsture tieši rāda, ka daudznacionalitāšu valstis, kā Krievija, Ķīna vai Francija, kuru piemin arī Levits, ir stiprākas un strukturāli spēcīgākas. Kādēļ gan Levits Latvijai uzspiež viennācijas zīmogu, pasniedzot to kā vājumu, ja mēs fiziski taču arī sastāvam no vairākām tautām. Vismaz Latgale dažkārt pasniedz savu valodu un tautiskumu kā atšķirīgu no Latvijas. Tāpat arī Latvija ir ļoti bagāta ar krievu kultūras pārstāvjiem. Kādēļ gan šo bagātību apspiest, asimilēt vai ignorēt?

Šeit Levits parāda savu nekonsekvento argumentāciju vienlaicīgi minot to, ka daudznāciju valstis diskriminējot minoritāšu kulturtiesības un tai pat laika šādas “politiskās nācijas” esot strukturāli stipras. Kur gan slēpjas viņu stiprums, vai minoritāšu apspiešanā, kam jākļūst par paraugu mūsu “kulturnācijai”, lai kļūtu strukturāli stiprākai?

Ļoti neparastu definējumu Levits sniedz jēdzienam “sava valsts”. Viņš uzskata, ka “krievs vai igaunis Latvijā nevar teikt, ka viņš ir “savā valstī”. Tas man ir pilnīgi neizprotami! Trīsdesmito gadu fašistiskajā Vācijā gadu simtiem dzīvojošiem ebrejiem un čigāniem arī nebija vairs tiesības Vāciju saukt par savu valsti. Pāris gadu laikā, nomainoties politiskajai pārvaldei, šiem cilvēkiem, tautām, pēkšņi tika atņemta piederība ierastajai sabiedrībai.

Ja valsts ir juridisks jēdziens, un ja šis krievs vai igaunis ir Latvijas pilsonis, kas arī ir juridisks jēdziens, tad kādēļ gan viņi nevarētu teikt, ka Latvija ir “viņu valsts”. Viņi visticamāk ir šeit dzimusi, uzauguši, maksā šeit nodokļus, pilda pilsoņu pienākumus, šī valsts savukārt pilda savus pienākumus pret šiem pilsoņiem, aizsargā tos. Vai tad tā nav viņu valsts?

Kur tad ir palikuši vārdi dzimtene un tēvzeme? Vai tie vairs nav moderni? Ja mēs paliekam pie šiem tradicionālajiem jēdzieniem, tad arī Krievijā dzimis krievs, bet Latvijas pilsonis par savu dzimteni sauks Krieviju, bet Igaunis, kura senči nākuši no Igaunijas Igauniju sauks par savu tēvzemi. Bet abu viņu valsts būs Latvija.

Šādi Levita uzskati šķeļ sabiedrību un diskriminē daļu sabiedrības. Tas ir “skaldi un valsi” vai “strīdini un valdi” princips. Tieši šāda “kultūras tulkošana” šķeļ sabiedrību, kurina naidu, kavē integrāciju un sabiedrības attīstību.

Šādā veidā Levits noteikti pilda uz dolāra zīmes norādītās “Jaunās pasaules kārtības” mērķus. Viņš apzināti šķeļ Latvijas sabiedrību. Pārdefinējot ierastos vārdus ar jaunu un netradicionālu nozīmi, viņš rada Latvijas sabiedrībā terminoloģisko haosu, kas savukārt dezorientē cilvēkus, padara tos nedrošus savā leksikā un visu beidzot atņem tiem vēlmi piedalīties sabiedrisko procesu veidošanā. Tas ir tipisks masonu - Illuminati - paņēmiens. Tiek pielietots agresīvs paņēmiens ne tikai izkropļot latviešu valodu, bet arī maldināt sabiedrību, atņemt tai vēlmi diskutēt par tik pašsaprotamiem jēdzieniem kā valsts, dzimtene, sabiedrība, pilsonība u.c. Bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāti mudina attiecīgus cilvēkus modernizēt atsevišķus sabiedrībā svarīgus terminus. Pie tiem pieder jēdzieni demokrātija un suverenitāte. To definējumi neesot vairs atbilstoši globālajai modernajai pasaulei. Tādēļ tie esot jāpārdefinē. “Jaunās pasaules kārtības mērķis” ir pakļaut visu pasauli, cilvēkus un resursus vienas mazas pārvaldes varai, tiem, kuri sēž dolāra piramīdas acī. Tā ir vienotā valūta, tā ir Eiropas Federācija tuvākajos gados, un Pasaules Federācija vidējā termiņā. Jāsaprot, ka ne Levits ne, Vaira Vīķe-Freiberga nesēz “acī”, bet gan diezgan tālu no tās. Tai pat laikā viņi, ka šīs organizācijas formāli vai neformāli pakļautie bez jebkādas sirdsapziņas pārmetumiem pārdod Latvijas valsts un Latvijas sabiedrības intereses. Iznīcina Latviju un paverdzina tās sabiedrību.

Pēc Levita, sliktā nelatviešu integrācija Latvijā atstājot nestabilu iespaidu uz demogrāfiju. Jo šie cilvēki neesot akceptējuši Latviju savā sirdī. Tā ir ļoti interesanta un oriģināla tēze. Šeit vajadzētu atrast dzimstības statistiku Latvijā pēc nacionālās piederības par tā dēvētajiem pēdējiem neatkarības gadiem. Es nedomāju, ka dzimstība nelatviešu vidū ir statistiskā nozīme atšķirīga no dzimstības latviešu vidū. Vai tikai nav tā, ka dzimstība latviešu vidu, kuriem taču pēc būtības vajadzētu būt labi integrētiem “brīvajā” Latvijā, ir zemāka par dzimstību slikti integrētu, citu tautu vidū. Vai tad arī latvieši nav akceptējuši šo “brīvo” un atbrīvoto Latviju sava sirdī?

Fašistiskā Vācija visās savās bēdās toreiz arī vainoja cittautiešus. Un mēs zinām ar ko tas beidzās. Vai mums pietiks atbildības Latvijā ignorēt šādus asnus?

Vēl viena ļoti “jauka” un neparasti uzjautrinoša Levita ideja: “Latvijā trūkst valstiskās – ierēdņu, politiķus - elites.” Trūkstot mantotās ierēdniecības un politiķu. Tādēļ Latvijā arī neesot tāds respekts pret šo kārtu, kā citās valstīt, piemēram, Francijā un Vācijā. Tādēļ Latvijā nerespektējot pieņemtos likumus, un jebkurš atļaujoties tos kritizēt. Trūkstot autoritāte pret eliti un tās darbību, tādēļ Latvieši pat apsaukājot parlamentāriešus. Arī šeit būtu vietā salīdzinājums ar fašismu vai totalitārismu, bet nekādā gadījumā ne ar demokrātiju.

Tā varētu turpināt vēl diezgan ilgi. Ir arī pietiekoši daudz rakstu internetā, par kuriem tāpat varētu diskutēt. Lai katrs to dara pēc saviem ieskatiem. Man pietika ar šo.

Draugi, tautieši un cittautieši, ieklausieties labi, ko vēlas mums šādi Leviti iedvest. Ir pat balsis, kuras vēlētos šo Levitu redzēt Latvijas Valsts prezidenta amatā. Kaut tas tā nekad nenotiktu. Kaut mums pietiktu prata un godaprāta, kaut mēs beidzot uzsāktu sevi, savu tuvāko un savu valsti mīlēt.

Noslēgumā piedāvāju vēl savu Satversmes preambulas variantu. Skatīt sadaļā Mūsu likumprojekti Satversmi.
i http://www.tautasforums.lv/?p=6669
ii http://www.tezaurs.lv/sv/?w=tauta


19 Komentāri
Average Vote: 2.0/5

Alma
2013-05-25 08:35:58
"Jau diskusija vien liks cilvēkiem pārdomāt, kas ir šī valsts. Vienlaikus preambulai jābūt pietiekami fleksiblai - uz nākotni vērstai," piebilda E. Levits. http://www.ir.lv/2013/3/25/petis-kadai-vajadzetu-but-satversmes-preambulai

Vai viņš ar to domā, ka tai jāiekļauj iespēja iestāties Eiropas Federācijā un vēlāk Pasaules Federācijā.

Cik es pazīstu Levitu, tad tieši tā ir viņa doma.
Alma
2013-05-25 08:50:37
Un to saka tiesnesis, jurists, kuram būtu jāiestājas par stabiliem un neintepretējamiem likumiem un ne fleksibliem.

Likumu fleksibilitāte nozīmē, ka tos var dažādi, attiecībā pēc noskaņojuma, politikas interpretēt.

Bet juristi kā jau biznesmeņi iestājas par fleksibilitāti, jo tā viņi var vairāk nopelnīt. Vairāk darba, lielāki kukuļi.
kinvik
2013-06-06 09:50:43
Labs analītisks,vēsturiski pamatots-/Vecā Derība/-ir jāstudē,lai saprastu ,,Jauno Derību"",raksts,kas atspoguļo mūsu? politiķu darbību un pretdarbību.Esmu priecīgs par uzskatu līdzību! Paldies.
vallis
2015-01-17 11:18:15
Latvijā par prezidentu jābūt latvietim,un ar to viss ir izteikts!ŽĪDAM, noteikti,nav jābūt par Latvijas prezidentu!Mēs viņiem vienmēr būsim goji,kurus jāizkalpina.
xoxo
2015-05-13 09:35:59
Cik ārprātīgs un manipulatīvs raksts! Tā vietā lai analizētu Levita kunga vēstījumu pēc būtības, tiek izrauti atsevišķi vārdi (pat ne frāzes) un, balstoties uz tiem, izvilkts domu lidojums, kad vēl bezkaunīgi tiek pasniegts kā analīze. Citāti no bībeles par "ļauno Levitu dzimtu" vispār odziņa!
AG
2015-05-18 18:23:51
ES GAN UZSKATU, KA LEVITS NEVIS NEMĪL OKUPANTUS, BET AKTĪVI LAIZA TIEM PAKAĻU. TO PARĀDA VIŅA DARBĪBA 5.SAEIMĀ !!!
Nesapratējs
2015-05-22 11:04:49
Ja raksta autors patiešām būtu lasījis Bībeli, nevis google ierakstījis par Levītiem un izvilcis informāciju, ko viņš pats gribēja atrast, tad būtu sapratis, ka Levīti nemaz nebija "slikta" cilts, bet Dievs viņus par paklausību svētīja, tādēļ viņi tika iecelti par priesteriem. Un ne par velti, trešo Mozus grāmatu - Leviticus Latviski tulkotu par Levītu grāmatu (kur ir rakstīts par uzdevumiem, kas jāveic Levītam). Ja Levīti būtu Dieva atstumti, tad šī grāmata nebūtu nosaukta viņu vārdā. Es personīgi nesaprotu, kādēļ šajā rakstā vispār bija minēta Levītu cilts un kādēļ E. Levitu uzreiz cenšas identificēt ar "ļaunajiem" Levītiem. (Redzams, ka raksta autors nav iedziļinājies informācijā, ko ir meklējis, bet balstoties uz subjektīvu vērtējumu izdarījis secinājumus).
Edgars
2015-06-02 18:57:17
Traki suņa murgi. Nomierinies.
hasso
2015-06-04 09:14:34
Izlasot šo skricelējumu,kārtējo reizi pārliecinos,cik stulbi,truli ir man apkārtesošie,daži, cilvēki.Krištopans,gan,teica,ka ne tikai daži...Vai ne tāpēc mēs.kā valsts un tauta,esam pēdējie Eiropā un,šķiet,arī pasaulē,spriežot pēc tādām kvalitātēm,kā godprātība,uzticība,kārtīgums...un pirmajā,-pēc korupcijas,blēdīguma,skaudīguma un tml.īpašībām? Izsaku,Jums,Alma,līdzjūtību,ka Dieviņš paskopojies ar prātiņu,apejot Jūs un cerot,ka Jūsu "kupri"kaps iztaisnos...
2016-09-14 14:06:41

Worsen or require for a country, quanto prima prendere onlie pharmacy cialis , thing you can damage in.
2016-10-19 16:56:45
So if you are looking for a cheaper buy viagra .
2016-12-01 10:04:17
When leave for approximately natural vagra sale gnc know pointed t bar.
2016-12-28 09:58:43
Sign spediscount cialis onlinet secondhand use an interest and tremor sanctioned how for in in injections.
2017-01-25 09:27:28
cialis online comes in a version designed to be taken daily, for continuous effect.
2017-01-25 15:28:22
Full erection with full dose cheap cialis for sexual activity.
2017-03-03 06:45:39
buy cialis cheap prices fast delivery stetan - Comrade Rutherford many BC cialis stetan these trends mean for business of .
2017-03-28 09:51:36
Solve a process of weeks a get buy viagra fast and prescribe varying for a shape.
2017-05-12 17:54:56
are internet payday loans legal in nebraskas a month, if you can get a prescription for those amounts.
2017-10-05 16:33:47
I toss-up uso cialis prezzo in italia most the cholesterol for cialis prezzo in italia risk often not.
 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu