Informācija tautai sakarā ar pašreizējo ECB izvērsto naudas emisiju - Publicistika - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Informācija tautai sakarā ar pašreizējo ECB izvērsto naudas emisiju

Publicējis Alma Kopa sadaļā Finanses · 12/3/2015 23:37:19

Kā presē un medijos tika ziņots, 2015. gada 22. janvārī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents M. Drāgi paziņoja par ECB aktīvu iegādes programmas paplašināšanu 60 miljardu eiro apjomā katru mēnesi, sākot no šā gada marta līdz 2016. gada septembrim. Kopsummā paredzēts papildus tādejādi emitēt 1,140 biljonus eiro. Tas ir ļoti strīdīgs ECB politikas instruments. Šīs programmas oficiālais pamatmērķis ir inflācijas veicināšana, ko dažkārt mānīgi sauc par naudas stabilitātes politiku. Patiesībā jebkuram cilvēkam ir skaidrs, ka inflācija nekādi nav naudas stabilitāte, bet gluži otrādi, tā ir naudas vērtības krišanās. Neticami, bet fakts, ECB likums nosaka, ka tās pamatuzdevums ir rūpēties par to, lai eiro zonā pastāvīgi būtu apmēram 2 procentu inflācija. Ja nebūs inflācija, tad nebūs arī ekonomikā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Tā ir pavisam vienkārša ekonomikas sakarība. Bez IKP pieauguma savukārt nerodas papildus ienākumi pasaules īpašumu un ienākumu sadalei par labu kapitāla turētājiem.

Ko tas nozīmē mums, eiro zonas iedzīvotājiem?

  • Naudas vērtībai mazinoties, preču cenas eiro zonā pieaugs, kas arī ir programmas mērķis. (Iespēju, ka tiks vairāk producēts, es šeit izslēdzu, jo noieta tirgus sakarā ar sankcijām pret Krieviju ir drīzāk sašaurinājies un nav paredzams tā paplašinājums.)


  • Naudas kurs attiecībā pret citām valūtām krītas. Tas jau ir daļēji noticis. Pēdējo 12 mēnešu laikā eiro cena attiecībā pret ASV dolāru ir kritusies par 20 procentiem, no 1,4 dolāri par vienu eiro uz 1,0494 dolāri par vienu eiro. Eksperti saskata, ka tuvākajā laikā eiro vērtība vēl varētu kristies līdz 0,85 dolāri par vienu eiro. Tas būtu par 40 procentiem no 1,4 dolāriem par eiro.


  • Attiecībā uz tām valstīm ar kurām ES ir brīvs valūtas maiņas kurs, nemainās importa un eksporta attiecības (piemēram ar ASV).


  • Kas attiecas uz valstīm, ar kurām eiro zonai ir fiksēts valūtu kurs, eiro zona varēs lētāk iepirkties šajās valstīs, kas var izraisīt paplašināta importa ieplūdi eirozonā un eksporta samazināšanu. Tas savukārt noved pie eiro zonas IKP, produktivitātes un nodarbinātības samazināšanās. Fiksēts kurs eiro zonai ir ar tām ES valstīm, kuras nav eiro zonā. Pavisam nesen eiro zonai bija fiksēts kurs ar Šveici, bet Šveice no tā attiecās.   


  • Izejvielu iepirkšana, kā nafta un gāze, eirozonai kļūs dārgāka. Tas radīs papildu inflācijas efektu: degvielas, elektrības, apkures, komunālo pakalpojumu un ražošanas cenu pieaugumu. Kas taču ir šīs programmas galvenais mērķis. Šādu inflāciju sauc par importētu inflāciju. Šis efekts savukārt novedīs pie eksporta sarukuma un importa pieauguma. Rezultātā tas noved pie vietējās ražošanas samazināšanas un attiecīgi bezdarba pieauguma.


  • Tad, kad inflācija pilnībā nonāk pie ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem, tas ir, kad to ienākumi attiecīgi palielinās (caur algu un pensiju indeksāciju, aktīvu arodbiedrību darbību), parādnieki viņu vidū spēj vieglāk atbrīvoties no vecajiem parādiem, kuri ņemti, pirms naudas vērtības mazināšanas programmas.


  • Valstīm eiro zonā īstermiņā būs vieglāk atbrīvoties no parādiem, jo cenu pieaugums caur pievienotās vērtības nodokli, palielina valsts ienākumus. Tādēļ valstij jo īpaši izdevīgi būs uzreiz neindeksēt valsts kalpotāju algas, sociālās izmaksas un pensijas. Ilgtermiņā jārēķinās ar tām sekām, kuras radīsies uzņēmējdarbības bankrotu, bezdarba pieauguma un IKP samazināšanās ietekmē, kā bija iepriekš aprakstīts.


  • Ja plānots, papildu ierastajam, palielināt naudas apjomu par 1,140 biljoniem (1.140.000.000.000) eiro, un ņemot vēra to, ka 2014. gada beigās apgrozībā eiro zonā bija banknotes 1,0165 biljona (1.016.500.000.000) eiro vērtībā, tad katrs pats var iztēloties, kāda inflācija mūs gaida. (Praktiski varam gaidīt cenu divkāršošanos!!!)


  • Inflācija vienmēr un visos laikos ir bijis slēpts īpašumu un ienākumu pārdales instruments no tiem, kuru rokās nav naudas emisijas kloķis uz tiem, kuru rokās tas ir.


Iespējams arī, ka visa papildus emitētā nauda nemaz nenonāks eiro zonas apritē un neradīs vēlamo inflāciju. Ļoti ticams, ka valstis un bankas, iegūstot papildus līdzekļus, ieguldīs tos ES un ASV karā Ukrainas teritorijā. Vēsturē ļoti bieži kari tika finansēti ar papildu naudas emisiju. Tāda emisija neradīja inflāciju kara laikā, bet gan pēc tā. ES iedzīvotājus, kuri negatavojas aktīvi iesaistīties šajā karā – tas varētu būt pat diezgan nomierinošs arguments. Bet tie, kuri publiski pasludinājuši savu vēlmi tajā piedalīties, piemēram, Latvija, var gatavot savus bāleliņus drošai nāvei vai labākajā gadījumā garantētai invaliditātei. Iespējams arī, ka šis ES un ASV izraisītais karš Ukrainā pret Krieviju, tiks pārcelts uz parocīgākām un pakļāvīgākām teritorijām kā Latvija, kā to tik ļoti vēlas Latvijā pie varas esošais režīms un to atbalstošā kuplā 5. kolona.

Tā vai citādi, iesaku tautiešiem un tautietēm veikt visus lielos plānotos pirkumus nekavējoties. Neatlikt tos uz iespējamo inflācijas uzplaukumu (piemēram, nekustamo īpašumu tirgū). Naudu bankās lieki neturēt, bet iegādāties dzīvei noderīgas vērtības, kā zemi, mašīnas, darba instrumentus, izejvielas, sēklas uc.  

Turēsim godā savus tikumus un tad jau viss būs labi!




Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu