TTIP, TATA, Ekonomikas NATO - Vai jauns liberalizācijas vilnis gaidāms? - Publicistika - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

TTIP, TATA, Ekonomikas NATO - Vai jauns liberalizācijas vilnis gaidāms?

Publicējis Alma Kopa sadaļā Politekonomika · 14/7/2013 09:26:13

Trans-Atlantic Trade and Investment Partnership, Trans-Atlantik Trade Agreement, EU-US vienošanās un daudzas citas pakārtotas struktūras aktīvi virza transatlantiskas tirdzniecības un investīciju savienību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurā citu starpā iesaistās arī NAFTA valstis Kanāda un Meksika, EFTA valstis Šveice, Lihtenšteina, Norvēģija un Islande, kā arī vairākas ES kandidātvalstis, kā Turcija un Maķedonija. Tiek veidota jauna Kapitālistiskā Pasaules Vara. (Kā interesēs? - Pats nosaukums norāda uz "kapitālu".)

Tas ir jauns brīvā tirgus atbrīvošanas vilnis no atbildības un pienākumiem pret cilvēku un apkārtējo vidu starptautiskā kapitāla interesēs.

Šo apvienību citā vārdā sauc arī par Ekonomisko NATO. Oficiālais mērķis ir konkurētspēja pret BRICS valstīm – Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfriku.

Muitu mazināšana vai likvidēšana ir nenozīmīgs to uzdevums, jo tikai 4 – 7% visa tirdzniecības apjoma skar muitas. Šodien galvenais mērķis ir jauna tirgus liberalizācija. Tādēļ par uzdevumu tiek izvirzīta apjomīga harmonizācija patērētāju un konkurences jomās. Tiek harmonizēti un liberalizēti industrijas standarti, pārtikas produktu standarti, sociālie standarti, valdību ierobežojumi un iekšējā tirgus regulas. Darba grupas vadītāji ir ASV pilsonis Rons Kirks (Ron Kirk) un ES tirgus komisārs Karels De Guhts (Karel De Gucht).

Nevienam nav noslēpums, ka ASV patērētāju tiesības, pārtikas produktu standarti, sociālie standarti, darba aizsardzība un drošība ir daudz zemāka līmeņa nekā ES patreizējie standarti. Lai konkurētu ar Āzijas un BRICS precēm un pakalpojumiem tiks vājināti (harmonizēti) arī ES dabas aizsardzības, patērētāju tiesību, pārtikas produktu kvalitātes un darba ņēmēja tiesību, u.c.  standarti.

Latvijas valdība nevarēs aizstāvēt un ierobežot savu tirgu, savu dabu, savus iedzīvotājus, savu pārtiku. (Pat ja Latvijas valdība to vēlētos.) Jebkuram ekonomikas NATO valstu uzņēmēja piedāvājumam būs vienādas tiesības šiverēt Latvijā. Kritēriji būšot konkurētspējīgi zemi.

Paredzamā harmonizācija pārtikas produktos skar ģenētisku iejaukšanos augu kultūrās (ASV 90% kukurūza, soja un cukurbietes ir ģenētiski modificētas) un hormonu izmantošanu lopkopībā.

Patiesībā šāda veida tirgus liberalizācija nekalpo kādām valstīm vai to sabiedrībām. Neiet runa par valstu konkurētspēju un tirgus sadali kā to ziņo mēdiji. Visā slēpjas vienīgi kapitāla un to turētāju intereses. Starptautiskais kapitāls sen ir brīvs, atšķirībā no darba resursa (kas ir darba ņēmējs, kurš nevar brīvi no valsts uz valsti pārvietoties). Tas pats kapitāls un tie paši kapitāla turētāji atrodas visās "Atlantijas" pusēs - gan ASV, gan EU, gan BRICS, gan Āzijā. Tas ir ieinteresēts šajā starp-atlantijas konkurencē par maksimālo peļņu un minimālākajām izmaksām. Tas ir ieinteresēts minimālā darba atalgojumā strādājošajiem un kalpojošajiem, minimālā darba aizsardzībā, minimālos pārtikas un citu preču standartos, minimālā dabas aizsardzībā, tātad maksimālā un neierobežotā peļņas brīvībā kapitāla turētājiem. Un tas visur Pasaulē! Konkurence par minimālām izmaksām ir viņu maksimāla peļņa, vienalga vai mēs strādājam ASV, ES vai Krievijā.






Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu