Dīvainā 12 Saeimas valdības deklarācija - Publicistika - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Dīvainā 12 Saeimas valdības deklarācija

Publicējis Alma Kopa sadaļā Politika · 9/11/2014 22:27:45

Lasot valdības, dažādu valsts institūciju vai partiju oficiālās deklarācijas un programmas, arvien biežāk es saskaros ar to, ka neesmu spējīga tās saprast. Es it kā saprotu katru vārdu, un pat ja nesaprotu, tad atrodu to vārdnīcā, bet teksta saturu tomēr neesmu spējīga saprast, neskatoties uz to, ka man ir divas augstākās izglītība. Politikai sekoju jau ilgus gadus regulāri, bet mana saprast spēja ar katru gadu mazinās. Arvien vairāk sliecos domāt, ka tas tādēļ, ka visas tās deklarācijas, plāni un programmas nemaz nav rakstītas latviešu valodā. Par daudziem dokumentiem ir jau pat oficiāli zināms, ka tie ir citās valodās rakstītu dokumentu vāji tulkojumi, kuri pielāgoti Latvijas situācijai.

Man pat sāk likties, ka šie dokumenti ar nolūku tiek rakstīti (vai tulkoti) tik slikti, tik samāksloti, lai neviens tos nesaprastu, lai neanalizētu, lai nejautātu, lai nesauktu nevienu pie atbildības. Jo viss (visi vārdi) taču visiem ir skaidri un pašsaprotami!


Varbūt es te tikai saskatu kādu neesošu sazvērestību pret Latvijas tautu un varbūt visiem citiem, izņemot mani, viss valdības rakstītais ir ļoti skaidri saprotams. Tādēļ nu es šeit norādīšu tikai uz dažām vietām, kuras es neesmu spējīga saprast. Ja vēlaties, varat man tās komentāros paskaidrot.

Turpinājumā ievietošu TVNET 2014. gada 4. novembrī ievietoto rakstu, kā arī pašu 12. saieta valdības deklarāciju, kuru atradu partijas "Vienotība" mājas lapā. Avīzes raksts sākas sekojoši:

"Topošās valdības deklarācija: Iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits sasniegs 56 vīriešiem un 60 sievietēm"

Man kā profesionālei statistikā jau šeit uzreiz, izlasot virsraksta nosaukumu, rodas jautājums, kā gan viņi aprēķinās "veselīgi nodzīvoto gadu" skaitu? Tāds lielums (rādītājs) netiek oficiālajā valstu statistikā regulāri aprēķināts. Pēc vidējā dzīves ilguma pasaulē, Latvija ierindojas 87 vietā: vīriešiem 67,3 gadi, bet sievietēm 77,7 (2006.g.) Ir gan Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojums "Pasaules veselības statistika 2014", kurā norādīts, "ka Latvijas iedzīvotāju paredzamais veselīgas dzīves ilgums piedzimstot ir 65 gadi.". Laikam jau jaunās valdības deklaratori domā kādu citu lielumu. Vai viņi domā apkopot visu pilsoņu datus par to slimībām, cik ilgi katrs bijis slims, un tad šo slimošanas laiku atņems no vidējā sasniegtā iedzīvotāju vecuma? Un kā tieši dažādas slimības un kaites tiks uzskaitītas? Laikam tiks veiktas pamatīgas aptaujas. Patiesībā to var īstenot tikai par cilvēkiem, kuri vel tikai dzims. Jo es noteikti nespētu atcerēties visas savas slimības dienas. Un bieži jau gadās tā, ka mēs, slimi būdami, ejam gan uz skolu, gan uz darbu. Kas to visu vairs atceras? Cik gan ir tādu mūsu vidū, kuri to visu piefiksējuši sava mūža garumā. Un kā skaitīs grūtniecības laiku. Tas sievietēm dažkārt veselības ziņā ir arī ļoti smags laiks.

Otrkārt man rodas jautājums, uz kā pamata tad tiek pasniegta konkrēti šī deklarācija? Vai ir radīts kaut kāds instruments, mehānisms vai medikaments, kurš liks vīriešiem veselīgi nodzīvot 56 gadus, bet sievietēm 60. Es ļoti priecātos par šo tehnoloģijas sasniegumu kaut ko vairāk uzzināt. Bet varbūt tās ir kaut kādas prognozes, kuras balstās uz kaut kādiem scenārijiem?

Kā profesionāli ieinteresētai personai šajā jautājumā, man būtu interesanti arī zināt, kāds tad šodien ir "iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits".


Bet varbūt suns aprakts tajā, ka topošā valdība vēlas būt ļoti moderna un tādēļ izvēlas jaunus, oficiālajā valsts statistikā vēl neapkopotus rādītājus, lai pārsteigtu mūs, pilsoņus, ar savu inovāciju.

"Topošās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības deklarācijā norādīts, ka valdības darba rezultātā Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits 2017.gadā sasniegs 56 gadus vīriešiem un 60 gadus sievietēm."

"Deklarācijā, kuru rīt vēl jāparaksta topošās koalīcijas partneriem, teikts, ka partija «Vienotība», Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK ir vienojušās izveidot valdību, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās un teritoriālās solidaritātes, kā arī nozaru sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību."

Man interesē, kas gan ir valdības sociālie partneri? Meklēju. Atradu. Par sociālajiem partneriem ir rakstīts, piemēram, kādā ziņojumā par "Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem". Tur mēs lasām, zem punkta 3: "Darba likums nesniedz sociālo partneru definīciju", kā arī "Darba likuma 18. panta ceturtā daļa nosaka kritērijus tikai ģenerālvienošanās paplašināšanai, taču nedefinē nacionālā līmeņa sociālos partnerus". Bet tā kā, kaut kā jau ir jānoskaidro, par ko tad ir runa, ES dokuments secina, ka "sociālie partneri nozares līmenī ir nozaru darba devēju organizācijas un to apvienības un nozaru arodbiedrības; sociālie partneri nacionālajā līmenī ir Latvijas darba devēju organizāciju apvienība un Latvijas nozaru un profesionālo arodbiedrību savienība, (kā arī ) sociālie partneri teritoriālajā līmenī ir teritoriālās darba devēju organizācijas un to apvienības un teritoriālās arodbiedrības". Tātad tās ir organizācijas vai arodbiedrības.

Pilsoniskā sabiedrība ir vēl mistiskāks jēdziens. Par to ir pat īpaši, ļoti mīklains likums uzrakstīts: Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādņu 2005.–2014. gadam kopsavilkums. No šī likuma izriet, ka pilsoniskā sabiedrība ir mērķis un tā vēl tikai jāveido, iedalot līdzekļus par tās veidošanu "no valsts budžeta Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kas ir atbildīgā institūcija par pilsoniskās sabiedrības politikas veidošanu un īstenošanu, kā arī Valsts kancelejai, ministrijām un citām valsts institūcijām". Tātad, tie neesam mēs tauta! Tie, kuri nepieder nevienai organizācijai, arodbiedrībai vai pilsoniskajai sabiedrībai netiks iekļauti regulārajā dialogā.

Jāsaka godīgi, ka ar pilsonisko sabiedrību es nez kādēļ biju sākumā iedomājusies mūs, pilsoņus. Bet esmu maldījusies... Mūs jau klausīt neviens nevēlas vadīt, bikstīt un stumdīt gan. Vismaz uz sevi es tur nevienu punktu nevarēju attiecināt, kaut gan jau gadiem cenšos aktīvi iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā pēc manas izpratnes.

"Topošās valdības prioritātes būs vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi sekmēt valsts attīstību, lai sasniegtu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam («Latvija 2030») un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam («NAP 2020») noteiktos mērķus, pausts dokumentā."

Vai būšu kaut ko palaidusi garām? Kur tad un kad Latvijas iedzīvotāji ir paziņojuši par šo savu apņēmību kopīgi sekmēt valsts attīstību saskaņā ar nosauktajām programmām? Man ļoti gribētos uzzināt mazliet vairāk par šo kopīgo apņēmību. Vai kāds vispār ir pētījis, vai tajos dokumentos nosauktie mērķi atbilst Latvijas iedzīvotāju mērķiem?

"Nākamās valdības darba virsmērķis būs vairot ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību un piederību Latvijai, lai latviskā dzīvesziņa kļūtu par būtisku ikdienas sastāvdaļu."

Kur varētu palasīt par metodēm, kā pavairojama kādas personas piederība kādai valstij? Manu piederību Latvijai noteikti varētu pavairot, dodot man iespēju atrast darbu specialitātē tieši Latvijā. Iespējams, tas pats attiecas arī uz daudziem citiem. Piederīgs kādai valstij cilvēks jūtas tad, ja jūtas tai noderīgs. Turklāt nepieciešams, lai valsts struktūras, visi tajās strādājošie cienītu cilvēkus.

"«Tā sasniegšanu panāksim ar strauju, bet ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas sakņojas plašākā nodarbinātībā un ikviena veikuma produktivitātes pieaugumā. Veidosim Latviju par ģimenēm un bērniem draudzīgāko valsti,» norāda deklarācijas autori.

Valdības prioritātes pēc tās apstiprināšanas Saeimā - tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība - būs vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi veidot valsts attīstību, sagaidot Latvijas simtgadi plaukstošā aktīvu, veselu, izglītotu un atbildīgu pilsoņu valstī."


"Ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte"? Kāda tieši, nav teikts! Kvalitāte var būt arī zema. Un arī šis punkts vērsts uz "iedzīvotāju apņēmību kopīgi veidot valsts attīstību". Kur tā Latvijas iedzīvotāju apņēmība kopīgi veidot valsts attīstību ir izlasāma? Vai "kopīgi" saprotams kā Latvijas iedzīvotāji kopā? Vai šajā kopībā iekļaujas arī valdība, Saeima, Latvijas Banka, Valsts kontrole, Augstākā tiesa, VID un citas valsts augsta ranga institūcijas? Vai tad tas tikai nenozīmē to, ka valdības prioritātes par trim nosauktajiem mērķiem tiks tikai tad un tikai ar nosacījumu īstenotas, ja īstenosies Latvijas iedzīvotāju apņēmība kopīgi veidot valsts attīstību? Bet ja Latvijas iedzīvotāji nemaz nezina par šo it kā savu apņēmību kopīgi veidot savu attīstību, tad jau nekas arī nesanāks! Es, piemēram, par šo apņemšanos vēl neko nezinu!

Te nesākšu diskutēt jautājumu, lai kaut kur attīstītos kopīgi, vispirms jau vajadzētu kopīgi arī definēt virzienu...


Vēl ļoti interesanti iepriekšējā citējumā minēts par to, ka valdība vēlas sagaidīt "Latvijas simtgadi plaukstošā aktīvu, veselu, izglītotu un atbildīgu pilsoņu valstī". Bet nav teikts, ko darīs ar neaktīviem, slimiem, neizglītotiem un bezatbildīgiem pilsoņiem? Varbūt izolēs vai izraidīs? Paši jau viņi neizzudīs. Paši dzimteni parasti pamet tieši aktīvie, veselie, izglītotie un par savu ģimeni atbildīgie pilsoņi. Ja valdība "turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku", tad nekādi uzlabojumi tautai nebūs! Visas tās pašas V. Dombrovska ieviestās sankcijas pret savu tautu vien turpināsies! Desmitiem tūkstošu iedzīvotāju (saldo) gadā būs spiesti, tāpat kā iepriekš, pamest dzimteni!

"Topošā valdība apņemsies stiprināt nacionālo drošību, kas ir būtisks valsts stabilitātes, labklājības un attīstības garants. «Tikai mēs paši esam savas valsts nākotnes veidotāji. Mums savā zemē ir jāgādā par drošību ne tikai krīzes situācijās, bet arī ikdienā, nodrošinot stabilitāti un sniedzot sociālo drošību ikvienam. Centīsimies panākt uz vienotām vērtībām balstītas sabiedrības saliedētību, īpašu uzmanību veltot sabiedrības integrācijas jautājumiem,» norādīts valdības, par kuras apstiprināšanu 5. novembrī lems Saeima, deklarācijā."

Par tām vienotajām vērtībām es arī labprāt kaut ko vairāk uzzinātu. Iespējams, ka visi, izņemot mani, ļoti labi zina, par ko ir runa. Bet man patīk visu pārlasīt, un konkrēti zināt, par ko te ir runa. Kādēļ gan deklarācijas rakstītāji īsi nenorādīja, kur ir atrodamas tās vienotās vērtības. Kaut vai teksta beigās.

Īstenībā vajadzētu te paskaidrot katru minēto jēdzienu: ko viņi saprot ar vārdu stabilitāte, labklājība, nacionālo un sociālo drošību, sabiedrības saliedētību, sabiedrības integrācijas jautājumiem? Vai tiešām, lai saprastu šo deklarāciju, man jāmeklē desmitiem likumi vai ES un Komisijas regulas un noteikumi? Kādēļ nevar uzrakstīt tā, lai jebkurš saprot, par ko tad šī jaunievēlētā valdība iestājas.

"Deklarācijā solīts, ka, sākot darbu pie 2015.-2017. gada budžeta ietvara, budžeta investīcijas tiks veiktas valdības noteiktajās prioritātēs, vienlaikus saglabājot fiskāli atbildīgu budžeta politiku un makroekonomisko stabilitāti."

Vai tiešām viņi vēlas saglabāt pašreizējo demogrāfisko un saimniecisko katastrofu Latvijā?

"Valdība dokumentā apņemamies strādāt, lai nodrošinātu «NAP 2020» rādītāju sasniegšanu, tajā skaitā vidējais ikgadējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums uz vienu iedzīvotāju turpmākajos trijos gados sasniegs 5 %, un Ministru kabinets virzīsies uz to, lai iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2020. gadā sasniegtu pozitīvu vērtību."

Tie 5%, protams, domāti vidēji uz iedzīvotāju. Tas nozīmē, kā ierasti pēdējos 24 gados: daži līdz pāris simts cilvēku vai uzņēmumu saņem brīnišķīgu ienākumu pieaugumu, bet lielais vairums paliek pie tiem pašiem iepriekšējiem ienākumiem, vai pat saņem vēl mazāk, nekā iepriekš, neskaitot inflāciju.

"Koalīcijas pārstāvji norāda, ka samazināsies ienākumu nevienlīdzība un palielināsies nodarbinātības līmenis, 2017. gadā sasniedzot 73% iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem. Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2017. gadā sasniegs 1,2 % no IKP."

Te jau viņi raksta kā Bulgārijas pareģe Vanga. Uz kā pamatojās šie pareģojumi? Kādēļ tāda slepenība? Rakstot, ka ieguldījumi "pētniecībā un attīstībā 2017. gadā sasniegs 1,2 % no IKP" var būt drošs, ka atbildību par šo pareģojumu neviens nekad nespēs pieprasīt. Jo visdažādāko "attīstības" programmu valsts budžetā ir ļoti daudz. Tā kā zem šī apvienotā jēdziena "pētniecībā un attīstībā" var pakļaut visdažādākās budžeta pozīcijas. Tādēļ nav pat nozīmes skatīties, cik tas būtu un kādas izmaiņas naudas vērtībās. Varu te tikai pateikt, ka saskaņā ar Valsts konsolidēto budžetu 2014. gadam, IKP paredzēts 24,8 miljardi.

"Topošās valdības deklarācijā norādīts, ka izglītojamo proporcija profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves 2017. gadā sasniegs 45%. Nabadzības riska indekss ģimenēs ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem 2017. gadā samazināsies līdz 30%.

Deklarācijas teksts ir uzrakstīts uz 18 lapaspusēm, kas iedalīts trīs daļās ar 183 punktiem."

Ļoti jauki pareģojumi, tikai nav zināms uz kādām stratēģijām, kādiem scenārijiem tie balstīti?


Turpinājumā vēl dažas jautras epizodes no valdības deklarācijas:

"Valdības izvirzītās darbības prioritātes 2014. gadā ir šādas:
1. Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā un spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību."
"Zināšanu ekonomiku", vai tas nozīmē, ekonomēt ar zināšanām? Ekonomēt nozīmē taupīt. Interesanti, ka tik atklāti. Bet tā tik tiešām ir rietumu psiholoģija, nedot cilvēkiem zināšanas, saskaldīt tās, sašķelt, lai viena nozare nesaprastu otru nozari, tā lai nevienam nekad neiemācītu visu, ko pats proti, lai viņš būtu vienmēr no tevis atkarīgs, lai tu savas zināšanas varētu pārdot daudzās jo daudzās sarakstītās grāmatās vai semināros par augstu cenu, kur katrā grāmatā vai seminārā dota pavisam neliela informācijas, zināšanu doza. Bizness!
Interesanti, ko gan nozīmē "spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti", vai tas jāsaprot pēc Van Rompeijs ( Herman Van Rompuy) definējuma, ka jēdzieni nacionalitāte un demokrātija ir jāmodernizē, jo tie zaudējuši savu iepriekšējo nozīmi. "Latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību" jau nodrošināja gadu simtiem ilgi arī klasiskā  izpratne par nacionālo identitāti.

"2. Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu."
Šis punkts izskatās gandrīz vai kā no I. Sudrabas programmas aizņemts
"3. Motivēt ikvienu iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs, lai nodrošinātu cienīgu darbu, saņemtu atbilstošu atlīdzību un novērtējumu, mazinot ienākumu nevienlīdzību."

Motivē katru būt par taupītāju, un tas nodrošinās "cienīgu darbu, saņemtu atbilstošu atlīdzību un novērtējumu, mazinot ienākumu nevienlīdzību."? Grūti iztēloties. Bet varbūt tomēr vēlējās motivēt uz saimniecisko aktivitāti uz uzņēmējdarbību? Vai varbūt par "ekonomiski aktīviem" pēc jaunās definīcijas sauc tos, kuri ir nodarbināti un saņem ienākumus? Vai tad kādam veselam un normāli orientētam cilvēkam šīs motivācijas trūkst? Varbūt tomēr valdība nespēj mūsu motivāciju apmierināt?

"4. Veicināt Latvijas tautas ataudzi, veidojot demogrāfijas ceļa karti, nodrošinot atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai un izglītošanai, lai iedzīvotāji atgrieztos Latvijā."

Lai atgrieztos Latvijā, vispirms ir vajadzīgs darbs, nevis "nodrošināt atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai un izglītošanai". Problēma jau visbiežāk ir tieši tā, ka bērni šeit izaug un izglītojas, bet darbu ir spiesti meklēt svešumā!

"5. Stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti sabiedrībā un diasporā, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas lietojumu. Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni.
6. Nodrošināt Latvija2030 un NAP2020 prioritāšu pārnešanu Eiropas Savienības fondu investīciju aktivitātēs, efektīvākas ES fondu sistēmas ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un darbavietu radīšanu.
7. Pabeigt gatavošanos Latvijas 2015. gada prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, definējot prezidentūras virsmērķus un politiskās prioritātes un izveidojot nepieciešamo institucionālo un loģistikas atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas nākotnes konkurētspējas palielināšanai.
8. Stiprināt reģionus un nodrošināt to attīstību.
9. Turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, nodrošinot Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru tiesību aizsardzību un pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu.
10. Īstenot pasākumu "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014".
11. Pabeigt Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanu un no Būvniecības likuma izrietošo normatīvo aktu izstrādi un būvnormatīvu ieviešanu, nodrošinot sabiedrības drošību un aizsardzību."


Tik daudz un viss bez satura, bez piesaistes, bez konkrētības: stiprināt, nodrošināt, attīstīt, turpināt, īstenot, mazināt, paaugstināt, pilnveidot, ...

Deklarācijas autori nemaz nevēlas, lai kāds šo deklarāciju saprastu, lai kāds to nopietni uztvertu. Jēdzieni ir neskaidri un vispārēji, juridiski nefiksēti, panākumus vai neveiksmes nebūs iespējams ne izmērīt ne novērtēt.

Interesanti ir uzzināt, ka mūs cilvēkus, ļaudis, tie sauc par cilvēkkapitālu. Kultūra tiek saukta par kultūrtelpu. Kādēļ par telpu? Vārdnīcā tādu vārdu neatradu. Tas izklausās pēc ierāmēšanas. Tiek runāts par kultūrkapitālu. Kapitāls vārdnīcā tiek paskaidrots kā "Bagātība, kas atrodas apgrozībā un nes augļus; nauda, īpašums un citi līdzekļi, kas nodrošina uzņēmējdarbību; līdzekļi, ko izmanto uzņēmējdarbības paplašināšanai, investīcijām vai aizdošanai uz procentiem."

Visiem tiem, kuri dēvē sevi par kultūras darbiniekiem, es ļoti iesaku izlasīt sadaļu par "Kultūrtelpu". Tikai nenomirstiet no aizvainojumiem, jo tādu būs gandrīz katrā punktā.


Lasot šos modernos dokumentus, man rodas sajūta, it kā es būtu marsiete.

Pirmpublicējums 05.11.2014.




Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu