ALKOHOLS UN TABAKA CILVĒCES GLOBĀLĀS PĀRVALDĪŠANAS SISTĒMĀ - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

ALKOHOLS UN TABAKA CILVĒCES GLOBĀLĀS PĀRVALDĪŠANAS SISTĒMĀ

Analītika > Veselība

Viktors Jefimovs

ALKOHOLS UN TABAKA
CILVĒCES GLOBĀLĀS PĀRVALDĪŠANAS SISTĒMĀ


(Fragments no V. Jefimova grāmatas „Apgaismība”)

(Tulkojis uz lv. val. Dzintars Zariņš, 17.02.2014)

Mūsu iepriekšējā rakstā  mēs runājām par to, ka visbiežāk pie ieročiem ķeras, īstenojot svešu naidīgu gribu – to realizē nevis ar pavēlēm, bet apejot apziņu. Neizpratnes dēļ karojošā puse risina neredzamu scenāristu, trešā spēka (kas karā nepiedalās) neizsludinātas ekonomiskās problēmas.

Apskatīsim ne tik ļoti ātri darbojošos, bet daudz spēcīgāku Konceptuālās varas piekto prioritāti – genocīda ieroci, kas grauj valsts genofondu, nākotnes paaudžu ģenētisko potenciālu. Šāviens nostrādā acumirklīgi, turklāt ir redzams pats šāvējs, bet nošautā vietā stājas pilnvērtīga maiņa. Ja ģimenē jūs esat iedibinājuši dzeršanas tradīciju, tad pēc vienas – divām paaudzēm izzudīs jūsu dzimtas līnija. Šīs prioritātes varenība pierādījusies, pilnībā iznīcinot kara ieročiem nepakļāvīgos Amerikas indiāņus ar… ugunīgo dziru. Rezultāts ir tāds, ka Amerikā tagad indiāņus demonstrē kā ļoti lielu retumu.


Ne mazāk ietekmīgi rezultāti bija arī mūsu tautas nodzirdīšanas operācijai. Tā vienmēr sākas saskaņā ar klasiskajiem masonu kanoniem – alkohola aizliegšanu: aizliegtais auglis vienmēr ir salds. Nenodrošinātā pieprasījuma vissaspringtākajā brīdī tiek „izmests” spirts Rojal, un „process aizgāja”, kā mēdza sacīt „Perestroikas Arhitekts”, ārējās konceptuālās varas tiešais aģents. Dzērāji apdraud arī tos, kas viņiem nepieder – tagadējo un nākotnes bērnu veselību. Pie genocīda ieročiem vispirms pieskaitāmi alkohols, tabaka, narkotikas, gēnu inženierija, TV un datora atkarība, dažu veidu mūzika. Kontrolējamā valstī narkotiku izplatīšanu, genofonda sabrukumu īsteno, apejot apziņu, uz šo ceļu ar maigu grūdienu pamudina, ieviešot sabiedrības apziņā tradīcijas, parunas, sakāmvārdus. Turklāt lielākā iedzīvotāju daļa šīs zombēšanas shēmas neapjauš un domā, ka alkohols un tabaka ir viņu personiskā izvēle. Bet tostarp jūs nepamanīsit, piemēram, nevienu kinofilmu, kurā netiktu demonstrētas smēķēšanas un vīna baudīšanas ainas. Ārsts jums ieteiks nobaudīt glāzīti konjaka, baznīca aicinās pie dievgalda ar vīnu un pat nosauks marku – baznīcas vīns. Vai tas viss ir nejaušība?


Šajā algoritmikā galvenais ir tas, lai sabiedrība neapjēdz, ka alkohols tiek ieviests ar ļaunu nodomu, bet šo ārējo agresiju uztvertu kā personisku tradicionālu aizraušanos, kaislību. Kaut agrāk Krievzeme alkoholam nepieskārās, tās nodzirdīšana sākās ar kristīšanu un ļaunprātīgu bizantisma uzspiešanu. Šeit svarīgs ir pirmais baznīcas vīna, šampanieša, alus malks. Tas ir arī pierādījums, ka cilvēks nesazīmē gēnu ieroci. Kopš seniem laikiem mūsu tradīcijas, kas nav savienojamas ar tabakas un alkohola lietošanu, saglabājas vecticībnieku ģimenēs, ģimenēs, kas sev piesavinājušās „Mirušā Ūdens” sistēmas zināšanas. Tikai pasaules uztveres līmenī var uzvarēt alkoholu un tabaku, tos atpazīstot kā genocīda ieroci. Mūsu tradīcijās ir izslēgta kaut vai vienas alkohola malciņas lietošana.


Atcerēsimies pazīstamo dziesmiņu: „Izdzēru glāzīti, izdzēru divas – galviņā viss sāka trokšņot”. Bet kas? Kāpēc trokšņo? Kāpēc neviens ārsts jums to neizskaidro? Tāpēc, ka no tādas informācijas sabiedrība var ievērojami atskurbt - no tā cietīs narkobizness.


Galviņā trokšņo atsevišķi galvas smadzeņu rajoni, kuros alkohola iedarbībā apstājas asinsriņķošana. Zinoši pūšļotāji (es šo tēmu apguvu ASV un ar Sanktpēterburgas Medicīnas institūta speciālistiem) šo efektu dēvē par vīnogu ķekara efektu. Lieta ir šāda: alkoholam nonākot asinīs, tas sāk saskarties ar eritrocītiem (sarkanajām asins šūnām), tie pārnēsā skābekli uz audiem un ogļskābo gāzi atpakaļejošā virzienā. Spirtu, kā zināms, izmanto virsmu attaukošanai un tīrīšanai. Kad spirts nonāk asinīs, tas attauko eritrocītu apvalku, tā saucamo lipīdu kārtu. Sarkanās asins šūnas   iegūst jaunu īpašību – tās sāk salipt viena ar otru, veido ķekarus, kuru apmēru nosaka izdzertā alkohola daudzums. Mūsu asinsrites sistēma atsevišķās ķermeņa daļās (smadzenes, acs tīklene) sastāv no vissmalkākajiem kapilāriem, turklāt dažu – vissmalkāko – diametrs ir samērojams ar eritrocītu izmēru. Asinīs parādījušies eritrocītu ķekari smalkajos kapilāros veido trombus, un galvas smadzeņu atsevišķo neironu grupu asinsapgāde izbeidzas. Iesākumā notiek galvas smadzeņu atsevišķu mikrorajonu „notirpšana”, vēlāk – atmiršana, ko cilvēks uztver kā nevainīgu apskurbšanu, reibumu. Šādā stāvoklī daļa no galvas smadzeņu neironiem iet bojā, bet atgriezenisko seku atjaunošanās pie labvēlīgiem apstākļiem notiek 2 līdz 3 gadu laikā. Paģiru sindroms nav nekas cits kā process, kad sakarā ar asinsapgādes trūkumu iet bojā galvas smadzeņu neironi – tie tiek izvadīti no galvas smadzenēm. Ķermenis atgrūž bojāgājušās šūnas – ar to arī izskaidrojamas galvassāpes no rīta. Cilvēks, kas no rīta lieto alkoholu, vārda tiešā nozīmē izčurā savas personiskās  smadzenes. Mediķi speciālisti īpaši akcentē šīs klasiskās terminoloģijas посвящённых medicīnisko precizitāti.


Tādējādi pat vienreizēja alkohola deva maina galvas smadzeņu un – vispirms - to smalko struktūru  iespējas: pēdējās atbild par saprāta psihi un intuitīvām atskārsmēm, kas veidojas psihes neapzinātos līmeņos. Vispasaules Veselības aizsardzības organizācija viennozīmīgi klasificē alkoholu kā vienu no narkotikas paveidiem. Ne jau visi zina, ka alkoholiķa galvas smadzeņu struktūra, kā apliecina patologanatomi, atgādina kožu „aprakstītu” filca virsmu.


Alkohola lietošana jebkādās devās – tajā skaitā mērenās – dod neatgriezenisku sitienu pa jūsu nākamā bērna ģenētiku, kā arī bioenerģētiskā līmenī pa jau piedzimušo bērnu veselību; diemžēl ne visi piefiksē šīs savstarpējās sakarības. Pavērojiet statistiku, un jūs pamanīsit tiešu savstarpēju sakarību starp tēva vai mātes dzeršanu un viņu bērnu veselības stāvokli, pašsajūtu.


Pašlaik mūsu valstī veidojas tādu cilvēku slānis, kuri pat visbaisākajā sapnī neizsapņos, ka viņi vai viņu tuvinieki iedzer kaut malku alkohola, alus vai šampanieša. Un tā ir vienīgi pareizā pozīcija, jo teorija par mērenu dzeršanu ir tautas nodzirdīšanas metode, tās ir mūsu bērnu nodzirdīšanas zombējošas programmas. Pirmkārt, katram ir savs mērs. Otrkārt, daudzu psihē iestājas neatgriezeniska narkoatkarība. Sabiedriski bīstami vispirms ir tā saucamie „kulturālie dzērāji”. Bērnam trūkst pozitīvas nostādnes par alkoholiķi, kas guļ pie žoga, viņu uz alkoholu ieprogrammē inteliģents onkulis vai tante ar konjaka glāzīti vai alus kausu rokās, uz smēķēšanu – kovbojs ar šiku cigāru zobos.


Sabiedriski visbīstamākie dzērieni ir alus un šampanietis, jo tieši no tiem sākas kustība pa lejupslīdošu plakni – it īpaši bērniem un sievietēm. Alus ir tramplīns uz heroīnu, par šo saikni ziņo statistika. Ir svarīgi sev noskaidrot, ka starp alu, cigareti un heroīnu atšķirība ir tāda pati, kā starp Makarova pistoli un ballistisko raķeti. Nozīmējums ir viens un tas pats, bet trāpījuma spēks, lūk, ir dažāds.


Alkohola lietošanu sev noliedz cilvēki ar Saprātīga Cilvēka psihes struktūru. Dēmoni dzer reti, bet dažreiz to dara, lai barā neatšķirtos un būtu tajā savs cilvēks, jo viņi gana zombi-biorobotus, kuri dzer visu, kas pagadās priekšā. Jaunā Gadā nedzert nav pieņemts, un viņi nevar izkļūt no šī virs viņiem izveidotā vispārpieņemto normu kupola. Bet dzeršanā viņi zina mēru un viņiem piemīt bremzes, jo viņi gana instinktu un beznosacījumu refleksu ķīlniekus bez bremzēm, cilvēkus ar dzīvnieku tipa psihes struktūru. Un tikai Saprātīgs Cilvēks veido savu uzvedību, balstoties uz intuīciju un Dieva providenci.


Tā ar iedzīvotāju narkotizācijas palīdzību izveidojas bara-elitāra sabiedrība. Mūsu zemes nākotne ir – bara-elitārisma sagraušana, bet šo ieceri var īstenot tika sabiedrība ar skaidru, alkohola neaptumšotu prātu.    

 
Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu